Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +10 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 1. oktobris
Lāsma, Zanda, Zandis

papildināta - Janvārī mazāki gan budžeta ieņēmumi, gan izdevumi

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi šā gada janvārī izpildīti par 94,2% jeb par 5,8% mazāk nekā plānots, tomēr mazākos ienākumus izlīdzina arī mazāki izdevumi — 85,4% jeb par 14,6% mazāk par plānu, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie valsts budžeta izpildes dati.

Lielākais iztrūkums ir no 1.janvāra palielinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumos — vien 83,6% jeb par 16,4% mazāk par plānoto apjomu. Jāatgādina, ka ekonomikas eksperti iepriekš brīdināja par valdības lēmuma palielināt PVN likmi negatīvo ietekmi gan uz nodokļu ieņēmumiem, gan tautsaimniecību kopumā.

Labi pildījušies uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi — par 63,2% vairāk nekā plānots, arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi — par 23,9% vairāk nekā plānots.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi ir par 21,9% lielāki nekā plānots, savukārt izdevumi — 97,1% jeb par 2,9% mazāki nekā plānots.

FM pārstāve Diāna Bērziņa Dienai skaidro, ka saskaņā ar starptautisko aizdevēju prasībām valsts budžeta izpilde šogad tiek vērtēta katru nedēļu, pēc datu apkopošanas tos izskatot Fiskālās disciplīnas uzraudzības komitejā un tūlīt pēc tam  — valdībā. Tas vajadzīgs tāpēc, lai kontrolētu budžeta deficītu un vajadzības gadījumā reaģētu ar atbilstīgiem lēmumiem.

Finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) komentē, ka kopumā budžeta ieņēmumi atbilsts prognozētajam. To, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu janvāra plāns tika pārsniegts par 12,2 miljoniem latu, viņš saista ar to, ka janvārī nodokļu maksātāji ieskaitīja avansa maksājumus, kas tika aprēķināti, ņemot vērā vēl 2007.gada uzņēmējdarbības rezultātus. Ar laiku maksājumi izlīdzināsies un budžeta izpildes dati precīzāk atspoguļos reālo situāciju tautsaimniecībā, saka ministrs.

Savukārt kritums budžeta ieņēmumos no pievienotās vērtības nodokļa ir tiešā veidā saistīts ar patēriņa krituma turpināšanos, par ko liecina arī mazumtirdzniecības apgrozījuma samazināšanās, norāda A.Slakteris. Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi ir kritušies, jo pēc nodokļu maksātāju lūguma tika veikti nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi. Tā rezultātā daļa nodokļu ieņēmumu tiks sagaidīta nākamajos mēnešos.

(pievienots finanšu ministra viedoklis pēdējās divās rindkopās)


Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

VIEDOKLIS

Pēteris Strautiņš, Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts:

Janvāra budžeta dati parāda, ka valstij bankrots nedraud. Lai cik samazinātos ienākumi, izdevumus tā samazinās vēl vairāk. Diemžēl šobrīd citas alternatīvas nav.

Par atsevišķiem nodokļiem runājot, PVN ienākumi parāda, ka patēriņš turpina strauji samazināties.

Nedomāju, ka nozīmīga negatīva ietekme bijusi PVN likmes maiņai, tās paaugstināšanai par trīs procentpunktiem pašai par sevi nevar būt nozīmīgas ietekmes uz patēriņu, vēl jo vairāk tāpēc, ka ekonomikā ir sācies vispārējs deflācijas spiediens un daudzas cenas krīt par spīti PVN likmes kāpumam.

Janvārī un februārī vispārējais cenu līmenis visdrīzāk vēl ir nedaudz pakāpies, taču pavasarī sāksies ilgstošs un dziļš patēriņa cenu kritums. Galvenais patēriņa mazinātājs ir pesimisms un sarūkošie ienākumi. Visu nodokļu ieņēmumus šobrīd var samazināt uzņēmumu finansiālas problēmas, kuru dēļ viņi spiesti atlikt pārskaitījumus valsts kasei. Tāpēc nevajadzētu izdarīt pārsteidzīgus spriedumus, balstoties uz viena mēneša datiem.

Labie speciālā budžeta ieņēmumi apliecina, ka darba tirgum piemīt visai liela inerce, taču bezdarbs neizbēgami turpinās pieaugt. Labie ieņēmumi balstās uz algām, kurus turpina maksāt uzņēmumi un pati valsts, kaut tie šādu algu līmeni vairs diemžēl nevar atļauties. Tieši tas pats attiecas uz uzņēmumu ienākumu nodokli, kura apjomi tiek aprēķināti, balstoties uz iepriekšējo gadu labajiem peļņas datiem. Lielu daļu šādi šobrīd iekasētā valstij neizbēgami nāksies atmaksāt.

2009.gada valsts budžets ir balstīts uz prognozi, ka IKP samazināsies par 5%, bet inflācija būs 5%. Taču šobrīd šķiet, ka IKP samazināsies vismaz par 10%, bet vidējā inflācija būs ap 0%. Tātad katra no šīm neprecizitātēm valsts budžeta ieņēmumu prognozi palielina par apmēram 5%, respektīvi, lai nepārkāptu 5% no IKP budžeta deficīta slieksni, izdevumus nāksies samazināt par vismaz 10%.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas