„Uzskatām par nepieļaujamu NRTP vadību uzticēt cilvēkam, kurš acīmredzami nav pildījis savus sabiedrisko mediju uzrauga pienākumus, kā rezultātā ir apdraudēta LR pastāvēšana,” norāda JL Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Vēl nesen Kleckins pārkāpis amata pilnvaras, politisku apsvērumu dēļ ietekmējot Latvijas televīzijas (LTV) darbu un liedzot LTV Krievijas prezidenta vēlēšanu priekšvakarā demonstrēt Francijas dokumentālo filmu „Putina sistēma”, uzskata JL. Partija atgādina, ka tolaik aicinājusi Kleckinu uzņemties līdzatbildību par iejaukšanos Latvijas sabiedriskās televīzijas darbībā un atkāpties no NRTP locekļa amata.
J. Urbanovičs atzīst, ka gan situācija, kādā nonācis LR "ir jocīga", gan arī jaunā ģenerāldirektora p.i. iecelšana "nav bijis tas labākais veids". Tomēr viņš neuzskata, ka tā būtu Ā. Kleckina vaina, jo, viņaprāt, informēšanas un uzraudzības sistēma nav noregulēta. "JL iniciatīva radīs iespēju dzirdēt atbildes uz jautājumiem, bet es uzreiz pasaku – šaubos, vai NRTP priekšsēdētājs ir vainīgs notiekošajā," domā J. Urbanovičs.
Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis uzskata, ka Saeima nedrīkst iejaukties Nacionālās radio un televīzijas padomes lēmumu pieņemšanā. „Priekšsēdētāju ievēl pati padome. Tas, ko Saeima var darīt, ir pieņemt jauno likumu, kas atrisinātu padomes ievēlēšanu un pārējo sistēmu. Mainīt priekšsēdētāju ir padomes kompetencē. Nedomāju, ka politiķiem būtu jāiejaucas Nacionālās radio un televīzijas padomes darbībā," uzsver M. Kučinskis. Viņš norāda, ka tikai caur ievēlētiem locekļiem var atsaukt un izvirzīt komisijas biedrus un tā kā NRTP ir divi JL izvirzīti pārstāvji, caur viņiem tad arī būtu JL jārosina izmaiņas NRTP, uzskata M.Kučinskis.
Radio un televīzijas likums nosaka, ka Saeima var atsaukt pirms termiņa NRTP locekli, ja viņš izdarījis tīšu iepriekšminētā likuma pārkāpumu vai pieļāvis nolaidību un tas izraisījis būtiskas sekas.
JL aicinājis Ministru prezidentu Ivaru Godmani (LPP/LC) piešķirt LR darbības nodrošināšanai steidzami nepieciešamos 500 tūkstošus latu no Latvijas Radio un televīzijas centra uzkrājumā esošajiem 28 miljoniem latu, norādot, ka valsts nedrīkst pieļaut, ka bankrotē medijs, kas nodrošina bezmaksas informācijas pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
(papildināta ar 4. rindkopu)