Viņaprāt, Valsts kanceleja ir tieši tā vieta, kur daudz ko sekmīgi var sākt optimizēt. Gadu gaitā Valsts kanceleja ir izvērtusies par iespaidīgu «mašīnu» ar daudzām funkcijām, kas daudzreiz tiek darbināta tukšgaitā.
Uz jautājumu par ekonomikas ministra A.Kampara ierosinājumu par Valsts kancelejas reorganizāciju Ministru prezidents Valdis Dombrovskis šodien pēc valdības sēdes sacīja, ka tā esot tikai A.Kampara iniciatīva, un norādīja, ka Valsts kancelejā tāpat kā ministrijās darbinieku skaitu samazinās par 30%, ziņo BNS.
Tomēr premjers atzina, ka par iespējamu funkciju pārdali ir «iespējami papildu risinājumi».
Viņš arī uzsvēra, ka Valsts kancelejas (VK) apkopotā informācija par valsts pārvaldes samazināšanu liecina, ka ministrijas lielā mērā ar šo uzdevumu tiek galā. «Redzams, ka strukturālās reformas tiek īstenotas un tēriņi tiek samazināti,» piebilda V.Dombrovskis.
Savukārt VK direktore Gunta Veismane, atbildot uz jautājumu par VK reorganizāciju, BNS norādīja: «Ja Kampara kungs būtu Ministru prezidents, viņš domātu citādi.» G.Veismane klāstīja, ka Valsts kanceleja darbojas līdzīgi kā ministrijas centrālais aparāts. «Valsts kanceleja pēdējā redz dokumentus [pirms izskatīšanas valdībā] un sagatavo Ministru prezidentu,» paskaidroja G.Veismane.
Ekonomikas ministrija pašlaik strādā pie tā, lai jau tuvākajā laikā nosauktu prioritāri atbalstāmo nozaru sarakstu, un «mums būs reāli instrumenti, lai šos uzņēmējus atbalstītu – nevis «čakarētu», sola A.Kampars.
Ministrs ir nedaudz optimistisks par Latvijas uzņēmējdarbības attīstību, jo gada pirmajā ceturksnī pat vairāk eksportēts nekā importēts. «Pirmie projekti, kas saistījās ar mūsu eksporta apdrošināšanu, bija virzīti uz Somāliju un Tadžikistānu. Un tas ir labi, ja spējam tirgoties arī ar šādām eksotiskām valstīm, saņemot reālu valūtu,» saka ministrs. «Šodien es gribētu teikt – kopumā signāli liecina, ka lielāko grūtību un dziļākās krīzes periods, visticamāk, ir pārdzīvots.»
Viņš kritiku velta arī sociālantropologam un Nacionālās attīstības plāna izstrādātājam Robertam Ķīlim, kurš «jau diezgan ilgu laiku dod padomus prezidentam, izstrādājis labu un skaistu Nacionālās attīstības plānu», bet, pēc ministra domām, varētu gaidīt, «ka arī ar viņa ziņu sistēma mainītos ātrāk».
Kā intervijā saka A.Kampars, Valda Dombrovska vadītā valdība pašlaik dzēš ugunsgrēku, kas aizsvilies pēdējos gados īstenotās analfabētiskās politikas dēļ un ko paātrināja un padziļināja pasaules globālā krīze. «Valdība saprot un arī cilvēkiem jāsaprot elementāra lieta, ka valsts un katra paša ieņēmumi balstīsies uz to, cik veiksmīgi būs Latvijas uzņēmēji. Kā viņiem turpmāk klāsies, cik viņi spēs maksāt nodokļos.»
Viņš norāda, ka valsts no saviem uzņēmējiem nevar izspiest laukā beidzamo piena lāsi, tāpēc tiem, kas šobrīd turpina ražot, gādāt darba vietas un maksāt nodokļus, ir jāpasaka, ka valstij viņi ir gluži vai «pusdieva» statusā.
(papildināta no 3.rindkopas)