Šodien Eiropas Komisija atbilstoši Padomes ieteikumam noteica Latvijai termiņu –2012. gadu – pārmērīga budžeta deficīta samazināšanai zem 3 % no IKP. Minētais termiņš atbilst Latvijā notiekošajam ekonomikas un budžeta korekcijas procesam un tās vidējā termiņa mērķim — ieviest eiro —, kas ir budžeta korekcijas stratēģijas pamatā.
Komisija arī nolēma atbalstīt aizdevuma otrā maksājuma EUR 1,2 miljardu apmērā izmaksu. Eiropas Savienība, ieskaitot vairākas ES dalībvalstis divpusēji, sniedz nozīmīgu finansiālo palīdzību EUR 5,3 miljardu apmērā, kas ir daļa no plašākas finansiālā atbalsta paketes, kurā arī SVF apņēmies ieguldīt EUR 1,7 miljardus. ES aizdevuma otrais maksājums EUR 1,2 miljardu apmērā tiks izmaksāts jūlijā pēc Papildus Saprašanās Memoranda parakstīšanas un aizņemšanās starptautiskajos finanšu tirgos.
"Latvijā norit ļoti nepatīkams budžeta deficīta novēršanas process, bet ES sniedz vērā ņemamu atbalstu ar maksājumu bilances aizdevumu, kas veido lielāko starptautiskās finanšu palīdzības daļu.. ES atbalsts izpaužas arī kā ES fondu avansa maksājumi un Eiropas finanšu institūciju papildu aktivitātes. Novēršot lielo budžeta un makroekonomisko nelīdzsvarotību, valsts atkal būs ceļā uz eiro ieviešanu un ilgtspējīgu izaugsmi, kas veicinās nodarbinātības kāpumu," teica Hoakins Almunja, Eiropas Ekonomikas un monetāro lietu komisārs, vienlaikus aicinot "'veltīt uzmanību tam, lai mazinātu deficīta novēršanas procesa negatīvo ietekmi uz sabiedrības nabadzīgāko daļu."
Šodien Komisija arī saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru adresēja ieteikumus Padomei par Latviju.
Pēc pozitīvā lēmuma par Eiropas Komisijas (EK) otrā aizdevuma 1,2 miljardu eiro apmērā piešķiršanu Latvijai valdība nevar atslābt, tai ir jāturpina darbs un jāīsteno reformas, nevis jāveic lineāri algu un pensiju samazinājumi, aģentūrai BNS pauda aptaujātie ekonomisti.
"SEB bankas" galvenais ekonomists Andris Vilks aģentūrai BNS norādīja, ka valdībai ir jāturpina iesāktais attiecībā uz valsts funkciju auditu, lai pēc iespējas ātrāk - līdz septembrim - saprastu, cik naudas ietaupīts, lai sāktu iezīmēt budžeta aprises attiecībā uz valsts izdevumiem nākamajam gadam. "Jo dziļāk raksim valsts budžetā, jo vairāk atradīsim, ko ietaupīt, nevis tracināsim sabiedrību, pensionārus un uzņēmējus ar nodokļu apmēriem vai sociālā atbalsta samazinājumiem. Un strauji jārīkojas, lai uzņēmēji paņemtu to naudas daudzumu, kas ir pieejams Latvijai no ES struktūrfondiem, citiem avotiem, lai radītu jaunas darba vietas un nodokļu plūsmu," uzsvēra Vilks.
Arī "Swedbank" Latvijā galvenais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai BNS klāstīja, ka pēc pozitīva lēmuma saņemšanas no EK par aizdevuma piešķiršanu nevar atslābt. Viņš sacīja - lai izvairītos no nepieciešamības veikt lineārus samazinājumus ienākumiem pensionāriem, mediķiem un citiem, ir "jāķer blusas" valsts sektorā. "Lai gudri nogrieztu valsts izdevumus, ir vajadzīgs laiks, lai to izdarītu ne tik gudri, tik daudz laika nevajag, bet tad ir nepatīkamas sekas," minēja Strautiņš. Viņš arī prognozēja, ka valsts budžeta deficīts ar pašvaldībām šogad gada beigās varētu būt apmēram 8% no iekšzemes kopprodukta.
Kad pagājušajā rudenī pastiprinājās pasaules ekonomikas un finanšu krīze, Latvijas ekonomiku jo īpaši destabilizēja ļoti lielais tekošā konta deficīts, kas uzkrāts pēdējos gados, un mājsaimniecību lielās parādsaistības ārzemju valūtā. Latvijā pašreiz tiek īstenota ekonomikas un budžeta stabilizācijas programma; lai to izpildītu, pērnā gada decembrī valstij tika nodrošināta starptautiska finansiāla palīdzība EUR 7,5 miljardu apmērā. Maksājumu bilances aizdevuma veidā ES sniedz gandrīz pusi (EUR 3,1 miljardi) no atvēlētajiem līdzekļiem. Aizdevuma pirmā daļa (EUR 1 miljards) tika izmaksāta 25. februārī; gaidāms, ka otro daļu (EUR 1,2 miljardi) izmaksās jūlijā. Finansiālās palīdzības atlikušo daļu apņēmās piešķirt Zviedrija, Dānija, Norvēģija, Somija un Igaunija (kopā EUR 1,9 miljardi), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Polija un Čehija (vēl EUR 0,4 miljardi), Starptautiskais valūtas fonds (EUR 1,7 miljardi) un Pasaules banka (EUR 0,4 miljardi).
Šodien paziņotajos ieteikumos Latvijas iestādes tiek aicinātas pilnībā īstenot parlamenta 2009. gada 16. jūnijā pieņemtos budžeta papildinājumus, lai šogad samazinātu valsts budžeta deficītu līdz mazāk par 10 % no IKP. 2008. gadā tas bija -4,0%. Pamatojoties uz šogad īstenoto konsolidāciju, Latvijas iestādes tiek aicinātas pieņemt un strikti īstenot budžetu 2010. gadam, tādējādi turpinot samazināt budžeta deficītu un pakāpeniski panākot to, ka līdz 2012. gadam deficīts ir mazāks par 3 %.
Tāpēc Latvijas iestādes tiek aicinātas veicināt fiskālo pārvaldību un pārskatāmību un uzlabot budžeta izpildes uzraudzību gada gaitā. Latvijas iestādēm arī jāpadara saistošāki vidējā termiņa budžeta noteikumi, uzskata Eiropas Komisija Tā norāda, ka budžeta konsolidācijas pasākumiem jānodrošina valsts budžeta bilances noturīga uzlabošanās, vienlaikus uzlabojot publisko finanšu kvalitāti un sekmējot strukturālas reformas, jo īpaši izglītībā un veselības aprūpē, lai stimulētu ekonomikas izaugsmes potenciālu, Jāņem vērā arī budžeta deficīta korekcijas sekas un jāmazina šā procesa negatīvā ietekme uz sabiedrības nabadzīgāko daļu.
(papildināta ar 6.-8. rindkopu)