Neoficiāli zināms, ka daļā LR kolektīva manāms neliels saspīlējums, jo radošie darbinieki paredz, ka viņu darba samaksa saruks vairāk nekā administrācijai. I.Vasermane gan apgalvo: «Nevar teikt, ka vieni cietīs vairāk.» Šāda LR atalgojuma sistēma gan būvēta, lai variētu ar radošo darbinieku atalgojumu, taču esot piemērota arī administratīvajam personālam. Visvairāk tas skars LR ārštata darbiniekus, kuriem tiek maksātas tikai autoratlīdzības un kuri tādējādi var zaudēt 100% atalgojuma. LR struktūru vadītāji meklē risinājumus, lai noturētu vismaz «reitingoto programmu» veidotājus, skaidro I.Vasermane.
Pagaidām gan tas ir LR ģenerāldirektora paziņojums, nevis rīkojums, turklāt šis lēmums būs jāpieņem LR valdei. I.Vasermane norāda, ka pagaidām nevar prognozēt, vai LR valde šo lēmumu pieņems, jo reakcija uz A.Semēvica paziņojumu bijusi negatīva arī no vairāku LR valdes locekļu puses. «Tomēr valdes locekļi arī saprot, ka lēmumiem jābūt radikāliem, lai vispār spētu krīzes laikā izdzīvot,» saka I.Vasermane.
Pagaidām LR vadītājs nav paudis gatavību optimizēt LR darbību un ietaupīt līdzekļus, atlaižot kādus LR darbiniekus. Viņaprāt, galvenais ir saglabāt struktūru, kanālus un programmas, jo tas kopā veido nacionālo pasūtījumu, aģentūrai LETA uzsvēra Semēvics. "Visas institūcijas, kas ir saistītas ar valsts finansējumu, ir līdzīgā situācijā. Latvijas Radio strādā cilvēki, kuri ir lieli patrioti, kuri Latvijas Radio nostrādājuši daudzus gadus, pārdzīvojot dažādas situācijas un krīzes. Arī pēc šodienas darbinieku sapulces sapratu, ka cilvēki ir gatavi darboties tālāk, taču tas nenozīmē, ka mēs varam strādā bez finansējuma," norādīja ģenerāldirektors.
Šodien LR notika darbinieku sapulce, kurā no darbinieku vidus tika izvēlēti divi sabiedriskā radio valdes locekļi. Par jaunajiem valdes locekļiem tika ievēlēti Aidis Tomsons un Lauris Zvejnieks, vēsta aģentūra LETA.
(papildināta ar pēdējām divām rindkopām)