“Izpausmes, kādas mēs redzējām vakar, ir pilnīgi notieikti ekstrēmistiskas.” L.Mūrniece arī apstiprināja, ka gājiena organizators Uldis Freimanis ceturtdien ilgstoši atradās Drošības policijā, kur sniedzis liecības, un tādēļ nav atradies plānotā gājiena notikuma vietā. “Līdz ar to loģiski, ka gājiens nevarēja notikt, jo cilvēks, kas par to bija atbildīgs, nebija uz vietas, tādēļ jebkurā gadījumā gājiens būtu bijis nelikumīgs,” teica ministre. Igors Šiškins tika aizturēts, jo mēģinājis iet nelikumīgā gājienā. Jau ziņojām, ka Drošības policija (DP) ir uzsākusi kriminālprocesu par nacistiskās Vācijas noziegumu slavināšanu un tā ietvaros izsauca gājiena pieteicēju Uldi Freimani. Tā kā viņš neieradās, ceturtdien DP viņu aizturēja, Dienai iepriekš sacīja iekšlietu ministre. Tādējādi viņš nevarēja būt gājiena vietā. Pret U.Freimani sākts kriminālprocess par nacistiskās Vācijas noziegumu slavināšanu.
DP kriminālprocesu par nacistiskās Vācijas kara noziegumu publisku slavināšanu sākusi par faktu un aizdomās turēto šajā lietā pagaidām nav, aģentūrai BNS paskaidro policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa.
Kriminālprocess tika sākts, lai izvērtētu, vai, organizējot ceturtdien pieteikto gājienu, kurā bija plānots pieminēt vācu armijas ienākšanu Rīgā Otrā pasaules kara laikā, nav saskatāma nacistiskās Vācijas kara noziegumu slavināšana. Par to draud brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem vai piespiedu darbs.
Pats U.Freimanis aģentūrai BNS pastāstīja, ka DP viņa iztaujāšana notikusi gandrīz līdz plkst.20.30. Viņam vaicāts, kāpēc nolemts rīkot šādu gājienu un kādi bijuši motīvi, uz ko centies izskaidrot, ka pasākumu rīkojis, lai pieminētu Latvijas partizānus un tos latviešu karavīrus, kuri savulaik karojuši vācu armijā. "Man ir militārpatriotiska audzināšana uz valsti, un tas ir viss," viņš teica.
Tāpat Freimanis norādīja, ka ir nemierā ar "fašistisko Dombrovska režīmu" Latvijā un notikumiem ceturtdienas vakarā, tāpēc viņš noteikti mierā nelikšoties un pieļauj, ka varētu sniegt sūdzību prokuratūrā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā "saistībā ar valsts tēla bojāšanu", pārtraucot gājienu.
"Ka būs tik traki, ka brauc pakaļ un aizved uz Drošības policiju, negaidīju," pauda gājiena pieteicējs.
Jau ziņots, ka policija vakar nepieļāva aptuveni simts cilvēku gājienu, kas vēlējās atzīmēt 1941. gada 1.jūlijā notikušo Vācijas karaspēka ienākšanu Rīgā. Gājienu tiesa bija atļāvusi, taču to apturēja policija, kas “izolēja” pasākuma līderus. Gājiena dalībnieki ne vairs organizētā gājienā individuāli devās no Rātslaukuma līdz Brīvības piemineklim un nolika ziedus.
(papildināta ar 5.rindkopu)