Kampara demisiju. Saeima par šo jautājumu balsoja neskaitāmas reizes, beigu beigās pieprasījumu noraidot. Tomēr pēcpusdienā opozīcijas deputāti savāca nepieciešamo parakstu skaitu - vismaz desmit -, lai iesniegtu demisijas pieprasījumuVispirms pieprasījumu atbalstīja 49, pret – 48, bet atturējās – viens. Tas nozīmēja, ka bija jābalso vēlreiz. Otrajā balsošanas reizē par – 48, pret – 48, atturējās viens, kas nozīmē, ka pieprasījums ir noraidīts.Tad sekoja pieprasījums pārbalsot jautājumu par pieprasījumu A.Kamparam. Par nobalsoja 48, bet pret – 49. Izrādījās, ka nebalsoja Jānis Eglītis no Tautas partijas, kurš neilgi pēc tam lūdza vēlreiz sarīkot balsojumu par pieprasījuma pārbalsošanu. Tas tika atbalstīts. Taču arī tad balsis sadalījās vienādi. Deputāti pogas spieda vēl četras reizes, rezultātā par pieprasījumu A.Kamparam nobalsoja 49 deputāti, arī pret bija 49 parlamentārieši. Līdz ar to pieprasījums tika noraidīts.Tas būtu smieklīgi, ja nebūtu tik nožēlojami, uzkāpis tribīnē sacīja Kārlis Šadurskis (PS). Balsu skaits sadalījās vienādi, jo opozīcijas partiju rindās šodien nav Oskara Kastēna (LPP/LC).
Tomēr balsos vēlreiz
Aģentūra LETA vēsta, ka tomēr par demisijas pieprasījumu deputātiem būs jālemj, jo šādu jaunu pieprasījumu iesnieguši vismaz desmit deputātu. Lēmumprojektu iesniedza SC, Tautas partijas un LPP/LC frakciju deputāti. Paredzams, ka par Kampara demisiju deputātiem būs jālemj 10.jūnija Saeimas sēdē. Klementjevs lēmumprojektu parakstījis, jo uzskata, ka ekonomikas ministram būtu jāuzņemas atbildība par lēno ekonomikas izaugsmi Latvijā un arī lielo bezdarbnieku skaitu.
Savukārt TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis aģentūrai LETA sacīja, ka demisijas pieprasījums ir iespēja pārskatīt visu Ekonomikas ministrijas neizdarīto un labi būšot tas, ka sēdē uz vietas debatēs varēs piedalīties arī pats ministrs.
Kučinskis arī informēja, ka, pēc sākotnējās informācijas, nākamceturtdien plenārsēdes darbā varēs piedalīties visi 50 opozīcijas deputāti, līdz ar to ministra demisija varētu tikt atbalstīta. Arī Saeimas pozīcijā ir 50 deputāti, taču ZZS frakcijas deputāts Leopolds Ozoliņš slimības dēļ ilgstoši nevar piedalīties Saeimas darbā.
Kritizē Kampara neatrašanos Saeimā
Iepriekšējo, Saeimas noraidīto pieprasījumu iesniedza Vents Armands Krauklis, Jānis Urbanovičs, Māris Ārbergs, Juris Dalbiņš, Vitālijs Aizbalts, Mareks Segliņš, Jānis Dukšinskis, Imants Valers, Anatolijs Mackevičs un Igors Pimenovs.
LPP/LC pārstāvis Andris Bērziņš no tribīnes kritizēja A.Kamparu, ka viņa nav Saeimā. Ministrs ir devies uz Pleskavu, kur notiks Latvijas un Krievijas Starpvalvaldību komisijas sēde, taču A.Bērziņš noskaidrojis, ka sēde sākoties tikai rīt un uzņēmēji uz Pleskavu došoties tikai pēcpusdienā. "Viņš kārtējo reizi nav Saeimā, tā ir ministra necienīga attieksme pret Saeimu, parlamentārās demokrātijas ignorance. Tā ir attieksme, kuru demonstrē Kampars un tāpēc mums ir jādemosntrē sava attieksme," pieprasījumu atbalstīt aicināja A.Bērziņš.
Uz to Dzintars Ābiķis, uzkāpdams tribīnē, sacīja: "Kā maizi ēd, tā dziesmu dzied." Pēc šiem vārdiem zālē atskanēja aplausi.
Dzintars Zaķis (JL) aizstāvēja savu partijas biedru. Kampars atrodoties darba grupā Krievijā, kas lemjot par "ārkārtīgi svarīgiem jautājumiem". Pieprasījumā esot virkne jautājumu, kas attiecoties uz iepriekšējās valdības lēmumiem par Parex bankas restrukturizāciju. Nav korekti pieprasīt atbildību no ministra par procesu, kas ir sācies dievs vien zina kad, uzskata Dz.Zaķis.
Kampars Pleskavā jau no vakardienas
Kā telefonsarunā portālam sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, ministrs A.Kampars Pleskavā ieradies jau vakar, jo jau šodien atklāts biznesa forums. Pēc viņa teiktā, arī uzņēmēji esot jau ieradušies.
Pats ekonomikas ministrs uzskata, ka Saeimas opozīcijas partiju virzītais pieprasījums ir apliecinājums opozīcijas vēlmei destabilizēt valdības darbu laikā, kad tās pūliņu rezultātā tautsaimniecība sāk uzrādīt pirmās atveseļošanās pazīmes.
"Opozīcija meklē jebkuru ieganstu, lai destabilizētu Valda Dombrovska valdības darbu. Pat ja tas Latvijas valsti atsviedīs atpakaļ situācijā, kāda valdīja pagājušā gada vasarā – vispārējā nestabilitātē un neziņā par nākotni, kas izraisīja vietējās uzņēmējdarbības apjukumu un īslaicīgu panīkumu, ārvalstu investoru un starptautisko aizdevēju neticību Latvijas spējai īstenot ārkārtīgi smagos pārkārtojumus, kas bija nepieciešami, lai pārvarētu krīzi," uzsver ministrs.
Pēc Ekonomikas ministrijas speciālistu aplēsēm, jau šā gada otrajā pusē atsāksies ekonomikas izaugsme.
(papildināta ar 6. un 7. rindkopu)