Iezīmējot Augstākās tiesas attīstības vīziju turpmākajiem septiņiem gadiem, I. Bičkovičs solīja saglabāt pēctecību un balstījās uz Augstākās tiesas stratēģijā iezīmētajiem mērķiem: profesionāla un taisnīga tiesas spriešana, vienveida tiesu prakses veidošana Latvijā, izpratnes par tiesu varu veicināšana sabiedrībā un labas pārvaldība Augstākās tiesas vadībā. Bičkovičs paziņoja, ka viņa darbības kredo būs, ka viņš nekad neiejauksies konkrētu lietu izskatīšanā.
Viņš paredz, ka saistībā ar jauno Tiesas iekārtas likumu, AT un
tiesu sistēmā kopumā būs jāveic reorganizācija. Viņš gan nav
pārliecināts, ka tiesu sistēmā reorganizācija būtu patiešām nepieciešama.
Bičkovičs kritizēja līdžinējo AT Komunikācijas departamenta darbību, jo tiesas tēls sabiedrībā nav augsts un negācijas presē traucē strādāt. Arī iekšējā komunikācija AT ir jāuzlabo, uzskata Bičkovičs, jo mēdz būt
situācijas, kad kolēģi viens otru nepazīst un nezina, ko katrs dara.
Ar Saeimas balsojumu AT priekšsēdētājs tiek ievēlēts uz septiņiem gadiem. Īpašs svars AT priekšsēža
izraudzīšanai ir arī tāpēc, ka tieši viņš izvirza ģenerālprokurora
amata kandidātu. Turklāt AT priekšsēdētājs ir arī tā persona, kuram
vienīgajam pēc savas iniciatīvas ir tiesības ierosināt pārbaudi par
ģenerālprokuroru, ja saņemtas sūdzības.