«Tā laika satiksmes ministra parakstītais akcionāru sadarbības līgums būtiski ierobežo valsts kā vairākuma akcionāra iespējas pārvaldīt sev piederošās daļas uzņēmumā un rada nepamatoti plašas pilnvaras mazākuma akcionāram,» ģenerālprokuroram nosūtītajā vēstulē uzsver V.Dombrovskis.
Premjers arī norāda, ka šis akcionāru sadarbības līgums parakstīts pēdējā brīdī pirms valdību nomaiņas - astoņas dienas pirms V.Dombrovska vadītās valdības apstiprināšanas Saeimā, proti, pērnā gada 12.martā, kā arī bez Ministru kabineta pilnvarojuma, informē premjera preses sekretāre Līga Krapāne.
Nosūtot ģenerālprokuroram minētā līguma kopiju, V.Dombrovskis īpaši norādījis uz dažiem faktiem, kas rada bažas par valsts interešu iespējamu neievērošanu.
Pirmkārt, jau 1995.gada 29.augusta a/s Air Baltic Corporation dibināšanas līgums ar Scandinavian Airlines Systems Denmark-Norway-Sweden un trim ārvalstu investīciju fondiem būtiski ierobežojis valsts kā vairākuma akcionāra tiesības brīvi bez jebkāda ierobežojuma īstenot savu vairākumu – SAS kā otrs lielākais akcionārs noteica stratēģiskus a/s Air Baltic Corporation darbības jautājumus.
Otrkārt, A.Šlesers līgumu parakstījis pēc vienpersoniska lēmuma.
Treškārt, 2009.gada 6.aprīļa statūtu redakcijā salīdzinājumā ar 2004.gada 13.decembra statūtu redakciju no 1 000 000 ASV dolāru līdz 10 000 000 eiro palielināta summa, kad jebkurā gadījumā līgums skatāms uzņēmuma padomē.
Savukārt airBaltic vadītājs un Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) īpašnieks Bertolts Fliks atzīst, ka ir izbrīnīts par V.Dombrovska lēmumu vērsties Ģenerālprokuratūrā. «BAS un valsts akcionāru līgums tika apspriests šī gada sākumā LR Ministru kabinetā. Ministru kabinetu Latvijā vada Valdis Dombrovskis. Mani izbrīna Dombrovska kunga rīcība - vai, vēršoties ar šādu lūgumu Ģenerālprokuratūrā, Dombrovska kungs vēlas lai prokuratūra pārbauda viņa paša darbību,?» vaicājoši norāda B.Fliks.
Trešdienas rītā intervijā LNT raidījumam 900 sekundes airBaltic vadītājs un Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) īpašnieks Bertolts Fliks izteica pārliecību, ka uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām valdība ķersies pie airBaltic privatizācijas.
Bijušais satiksmes ministrs A.Šlesers, kura laikā B.Flika uzņēmums iegādājās airBaltic akcijas, Dienai teica, ka akcionāru līgums tika noslēgts, jau dibinot airBaltic 90. gadu nogalē. Tajā noteikts, ka kontrole pār uzņēmuma menedžmentu 100% ir privātā akcionāra (toreiz SAS) rokās, bet valstij ir tikai tiesības uzraudzīt uzņēmumu. «Kad savā laikā biju satiksmes ministrs, arī nevarēju ietekmēt uzņēmuma attīstību, jo mani neklausīja. Biju spiests strādāt, lai piesaistītu lētās aviokompānijas (tika piesaistīta Ryanair), lai radītu airBaltic konkurenci. Tikai tad SAS deva zaļo gaismu cīnīties par vietu zem saules,» stāstīja A. Šlesers.
Viņš arī esot bijis tas, kurš savulaik piedāvājis valdībai izpirkt no SAS tai piederošās airBaltic (kompānija tolaik cieta lielus zaudējumus) akcijas, tomēr valdība no pirmpirkuma tiesībām esot atteikusies prognozējamo lielo finanšu ieguldījumu dēļ. Rezultātā B.Flika, kurš airBaltic vada jau kopš 2002.gada, kompānija iegādājās airBaltic, vienlaikus pārņemot arī akcionāru līgumu, kas vēl tika nedaudz konkretizēts, papildus vienojoties attīstīt lidojumu maršrutus.
(pievienotas pēdējās divas rindkopas)