Atbildot uz jautājumu, vai Latvijai pietiks ar aizņemtajiem 7,5 miljardiem eiro, A.Šķēle uzsvēra, ka tas būs atkarīgs no tā, "cik ātri sāks strādāt tautsaimniecība". Tas tagad pēc bijušā premjera domām lielā mērā ir Jaunā laika rokās, jo viņu partijai ir trīs šobrīd svarīgākie amati valdībā – premjera, finanšu un ekonomikas ministru. "Šobrīd jautājums ir, cik ātri un bez kādas kavēšanās valdība dos pamatu uzņēmējiem ticēt, riskēt, uzņemties jaunas saistības un maksāt nodokļus," sacīja bijušais valdības vadītājs. Lūgts nosaukt trīs konkrētus ieteikumus tautsaimniecības "sildīšanai", A.Šķēle minēja kredītresursu pieejamības atjaunošanu, eksporta stimulēšanu un birokrātisko barjeru uzņēmējiem likvidēšanu.
Tomēr A.Šķēle uzsver, ka eksportspējīgie uzņēmumi saskaras ar grūtībām ārējos tirgos, jo Latvijai ir ļoti augsts valūtas kurss un daudzos tirgos, kuros mūsu uzņēmumi varētu ieiet, "viņu valūtas attiecība pret mūsu valūtu ir krietni zemāka", tādēļ ir grūti tajos tirgos ielauzties. "Zviedru krona attiecībā pret eiro ir nopietni devalvēta, poļu zlots ir nopietni devalvēts, britu mārciņa ir nopietni devalvēta. Mēs, trīs Baltijas valstis, esam piesaistītas eiro, bet šobrīd eiro telpā mūsu produkcijai nav pārāk liela noieta," sacīja A.Šķēle, atzīstot, ka piesaistes eiro koridora maiņa būtu devalvācija.
Viņš sacīja, ka jautājums par lata devalvāciju ir bijis karstais kartupelis, par ko politiķi nekad nav nopietni gribējuši debatēt gan kompetences trūkuma dēļ, gan baiļu dēļ, jo nav viegli aprēķināt plusus un mīnusus no tādas iespējas. "Bet ar tādu iespēju būs jārēķinās, ja nespēsim kārtot savus ārējos maksājumus," uzskata A.Šķēle, atzīstot, ka šajos apstākļos neviens un pat viņš nevarētu sastādīt bezdeficīta budžetu valstī. "Ja Latvijas valdība jeb politiķi ir izvēlējušies šo pieeju turēt fiksētu lata kursu un rīkoties saskaņā ar SVF parakstīto memorandu, tad jādevalvē ir ieņēmumi. Šobrīd notiek cilvēku ieņēmumu devalvācija – tiek apgrieztas algas, tiek samazināti visa veida izdevumi, tādā veidā cerot mazināt budžeta deficītu. Domāju, ka šis ir sociāli daudz, daudz smagāks un nepatīkamāks ceļš nekā arī citas iespējas," sacīja A.Šķēle, atzīstot, ka citas iespējas būtu lata devalvācija. A.Šķēle uzskata, ka Latvijas Banka tāpat kā iepriekšējais premjers Ivars Godmanis baida Latvijas sabiedrību. Notiekot cilvēku ieņēmumu devalvācijai, tāpat tiek reāli apšaubīta cilvēka iespēja kārtot savus kredītmaksājumus, ir pārliecināts A.Šķēle. "Var devalvēt valūtu, var devalvēt ieņēmumus. Kurš ceļš ir mazāks sāpīgs, tas, protams, politiķiem ir jāizvēlas un jālemj. Es tiešām uzskatu, ka nav nopietna, padziļināta un precīza diskusija sabiedrībā bijusi par viena vai otra varianta guvumiem un zaudējumiem," tādu viedokli pauda TP dibinātājs.
Viņš atzina, ka ekonomika tiešām šobrīd ir apstājusies, kas izpaužas nodokļu ieņēmumu samazinājuma, darba vietu skaita sarukuma, darba algu samazināšanas veidā. "Ekonomika ir ļoti smaga kritiena priekšā," sacīja bijušais politiķis. Runājot par TP atbildību ekonomiskās krīzes nenovēršanā, A.Šķēle sacīja, ka Aigara Kalvīša (TP) valdīšanas laikā situācija bija gana laba – budžets tuvu līdzsvaram, salīdzinoši zems aizņemšanās līmenis ārvalstīs - , tomēr pietrūcis tālredzības veidot lielākus uzkrājumus nākotnei. A.Šķēle, nenoliedzot tolaik asās debates sabiedrībā par augsto inflācijas stāvokli, daļu vainas uzvēla Latvijas Bankai, kura saskaņā ar likumu "nes atbildību par cenu stabilitāti valstī".
"Negribu būt milzīgs Kalvīša fans vai simtprocentīgs viņa politikas piekritējs, bet atkārtoju vēlreiz, ka Kalvīša kungs atstāja amatu ar pietiekami labu valsts finanšu stāvokli. Bet mēs nebijām gatavi tam, kas notiks kopumā pasaulē," tā par TP atbildību saka tās dibinātājs. Viņš norādīja arī uz citu valstu likstām, tajā skaitā savulaik ļoti turīgās Īslandes problēmām.
Savukārt uz jautājumu par to, vai Valsts prezidentam būtu jārosina Saeimas atlaišana pēc 31.marta, jo daļa prezidenta uzdevumu nav izpildīti, A.Šķēle atbildēja: "Tā būtu absolūta tuvredzība. Tā būtu Latvijas valsts iznīcināšana."