Jautājums, kur tos ņemt, ir padarīts par tik slepenu, ka premjers Valdis Dombrovskis (JL) pirmdien pēc koalīcijas padomes sēdes atteicās apstiprināt tā iekļaušanu darba kārtībā, kur rēgojas tukša aile ar ierakstu "K.Gerhards", izpētījusi _Diena_.
Šodien pirms valdības sēdes ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards
(TB/LNNK) žurnālistiem pieļāva iespēju, ka pēc lēmuma pieņemšanas
valdībā jautājumam varētu tikt noņemta slepenība. Patlaban
ministrs nesniedza komentārus, vai šis jautājums tiks skatīts šodienas
Ministru kabineta sēdē, skaidrojot, ka šāda informācija ir
konfidenciāla, vēsta aģentūra LETA.
Dienai zināms, ka valdībai tiks piedāvāts naudu rast, izdarot slēgtu airBaltic obligāciju emisiju, kurā tās iegādātos cits SM uzņēmums Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs — tam Parex bankā gada sākumā bija noguldīti nepilni 50 miljoni latu. Lai no kuras kabatas ņemtu, tā būtībā ir valsts nauda. airBaltic nav ne publiski izskaidrojusi pērnā gada sliktos rezultātus, ne to, kā šogad domā strādāt ar solīto peļņu. Interesanti, ka miljona robežās sakrīt vairākas summas — tā, par kādu aviokompānijas prezidents Bertolts Fliks nopirka no SAS airBaltic akcijas, tā, cik viņam jāiegulda pamatkapitālā, un tā, ko ieguldīs valsts.
Pamatkapitālu parasti palielina divos gadījumos — ja pašu kapitāls kļuvis negatīvs, bet akcionāri tic nākotnei vai arī plānotas lielas investīcijas. Var ieguldīt arī nekustamo īpašumu, bet, tā kā vērtība radikāli pazeminājusies, tas šoreiz nav risinājums. Pamatkapitālā ieguldītā nauda ir lietojama, nevis bankas kontā guļoša.
AirBaltic pērnā gada beigās finansiāli bija dziļā bedrē (jaunāki dati nav sniegti). Pašu kapitāls bija negatīvs (-25,27 miljoni latu). To finansisti uzskata par vienu no maksātnespējas pazīmēm. Tas nenozīmē nekavējošu bankrotu, bet ir grūtāk aizņemties bankā. Vienkāršojot — uzņēmumam gada beigās nepietika līdzekļu, ar ko segt īstermiņa kredītsaistības, ja neizdodas vienoties ar kādu kreditoru, un tad pastāv risks, ka kāds no viņiem piesaka uzņēmuma maksātnespēju.
Auditori norāda, ka uzņēmuma spēja turpināt darbību ir atkarīga no spējas pārfinansēt īstermiņa saistības, par ko B.Fliks ir pārliecināts, un darbības restrukturizācijas, kas nodrošina peļņu.
Lielākais airBaltic kreditors ir agrākais līdzīpašnieks SAS, kas pērn par 14 miljoniem savas akcijas pārdeva B.Flikam, kad valdība atteicās no pirmpirkuma. Parāds SAS pārskatā uzrādās kā 29,2 miljoni latu (pārņemot tika minēti 33 miljoni). "Kā parāds radies, ir ļoti labs jautājums," teica kāds ar situāciju iepazīstināts avots. Viņš izteica pieņēmumu, ka neizdevīgos degvielas līgumus, kurus kā zaudējumu iemeslu min B.Fliks, viņš mantojis no SAS. Par degvielu neticis maksāts, un tā radies parāds.
SAS Dienai atteicās komentēt parāda rašanos un sarunas ar B.Fliku par tā dzēšanas grafiku. Tādējādi versija nav pārbaudāma. Gada pārskatā minēts, ka galvenā zaudējumu vaininieka — degvielas — dēļ izmaksas palielinājās par 19 miljoniem, bet zaudējumi ir krietni lielāki.
Šopavasar airBaltic neatdeva kredītu SEB bankai, ar ko notiek sarunas par pārfinansēšanu.
Žurnālistes Sanitas Jembergas pētījumu lasiet laikrakstā Diena “Miljonus meklē shēmā”
(papildināta ar 2. rindkopu)