Rīgas Centra rajona tiesas darbinieku parakstītajā vēstulē teikts, ka pašlaik tiesu darbinieku atlīdzības noteikšanā netiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi, kā dēļ tiek pārkāpts vienlīdzības princips un zūd Atlīdzības likuma noteiktais mērķis.
Tiesu darbinieki lūdz nodrošināt viņus arī ar sociālajām garantijām - apdrošināt tiesu darbinieku veselību.
Amatpersonas lūgtas iesniegt tiesu darbiniekiem konkrētus konstruktīvus risinājumus un priekšlikumus līdz 1.martam.
Gadījumā, ja viņu vēstule tiks ignorēta un lūgumi netiks izskatīti un apmierināti, tiesu darbinieki solidāri rīkošot streiku, tā izrādot savu nostāju pret nevienlīdzīgu attieksmi tiesu darbinieku atlīdzības noteikšanā.
"Vienlaikus pievienojamies pārējo tiesu darbinieku norādītajam secinājumam, ka streika gadījumā ir paredzamas negatīvas sekas - tiks apturēta lietu izskatīšana un pilnīgi tiks paralizēts tiesas darbs, kuru iestājā tiesu darbinieki nav ieinteresēti," teikts vēstulē.
Centra rajona tiesas darbinieki ir informēti, ka alga no 1.janvāra tiek paaugstināta par 20 latiem, un, pēc darbinieku uzskata, šāds paaugstinājums ir nesamērīgi zems un tiesu darbiniekiem noteiktā darba samaksa šim gadam neatbilst tiesu darbinieku amata vērtībai, kā arī normatīvajos aktos noteiktajam regulējumam.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums attiecas arī uz tiesu iestādes darbiniekiem.
Ņemot vērā Tiesu administrācijas informāciju par noteikto darbu samaksu, ir secināms, ka tiesu darbinieki ir tikai formāli iekļauti vienotajā atlīdzības sistēmā.
Praktiski gan Atlīdzības likumā noteiktās normas netiek piemērotas attiecībā uz tiesu darbinieku mēnešalgas apmēra noteikšanu, jo līdz šim brīdim tiesu darbinieku mēnešalga tiek noteikta visiem vienādi pēc ieņemamā amata, neņemot vērā konkrēta darbinieka individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumu.
Tāpat tiesu darbinieki nesaņem Atlīdzības likumā noteikto piemaksu, pildot vakanta amata pienākumus vai papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem pildot vēl citus pienākumus.
Atbilstoši tiesību normām secināms, ka tiesas sekretāram mēnešalgas maksimālais apmērs ir ne vairāk kā 527 lati, tiesas sēžu sekretāram - ne vairāk kā 614 latu, tiesneša palīgam mēnešalga - ne vairāk kā 825 lati.
Tāpat attiecīgi arhivāram ir noteikts mēnešalgas maksimālais apmērs ne vairāk kā 527 lati, tulkam un kancelejas vadītājam ir noteikta mēnešalgu grupa, kuras mēnešalgas maksimālais apmērs ir ne vairāk kā 698 lati.
Savukārt faktiski Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā noteiktās mēnešalgas 2011.gadā ir šādas: tiesneša palīgs saņemtu 407 latus, tiesas sēžu sekretārs - 309 latus, kancelejas vadītājs - 407 latus, tiesas sekretārs - 300 latu, tulks - 309 latus, arhivārs - 270 latu plus 28 latu darba samaksu par citiem pienākumiem.
"Nav tiesiska pamatojuma un loģiska izskaidrojuma, pēc kādiem pamatotiem un objektīviem kritērijiem ir noteikta tieši šādā apmērā mēnešalga no maksimāli iespējamās, kas ir pretrunā ar noteikumiem, saskaņā ar kuriem, nosakot mēnešalgu tiesu darbiniekiem, ņem vērā amatam atbilstošo mēnešalgu grupu un tai atbilstošo mēnešalgas maksimālo apmēru," teikts vēstulē.
Vienlaikus iepriekš secinātajam tiesu darbinieki vērš uzmanību uz to, ka Atlīdzības likuma mērķis ir panākt, ka valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi.
No minētās normas izrietot, ka darba samaksas noteikšanā tiek piemērota vienota pieeja. Tādējādi, ievērojot vienlīdzības principu, likumdevējs ir noteicis, ka tiesu darbinieku mēnešalgas nedrīkst pārsniegt tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonām, kas pilda līdzīgas atbildības un sarežģītības amatus, noteiktās mēnešalgas.
Taču faktiski iznāk, ka ministriju, Valsts kancelejas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu un darbinieku noteiktā minimālā mēnešalga ir lielāka nekā patlaban tiesu darbiniekiem.
Tiesu darbinieki atgādina, ka viņu atalgojums tā saucamajos treknajos laikos bija nesamērīgi vairākkārtīgi zemāks par tiešās pārvaldes iestāžu darbinieku atalgojumu, kuri pilda līdzīgas atbildības un sarežģītības amatus.
Turklāt viņi vērš uzmanību uz to, ka tie tiesas darbinieki, kas veic savus darba pienākumus izmeklēšanas tiesneša pakļautībā, nekādas piemaksas par darbu brīvdienās vai svētku dienās, kā to nosaka normatīvie akti, nekad nav saņēmuši.
Pamatojoties uz minēto, tiek lūgts novērst šo pārkāpumu un nodrošināt atbilstošas piemaksas par darbu brīvdienās un svētku dienās.
Tiesu darbinieku atlīdzību Atlīdzības likuma izpratnē veido darba samaksa, atvaļinājumi un sociālās garantijas, kurās ietilpst arī apdrošināšana. Vēstulē minēts, ka tiesu darbinieki ir pakļauti reālam dzīvības vai veselības apdraudējumam, jo vairums apsūdzēto slimo ar bīstamām slimībām, piemēram, hepatītu vai HIV. Tāpēc tiesu darbinieki lūdz nodrošināt viņus arī ar sociālajām garantijām - apdrošināt veselību.
Papildus minētajam norādīts, ka 2009.gadā, samazinot darba samaksu un citas izmaksas, tiesu darbiniekiem, kas uzticīgi pildīja savu darba pienākumus ilgstošā laika posmā, tika noņemts arī apmaksātais papildatvaļinājums, kuru piešķīra pēc katriem pieciem nostrādātiem gadiem tiesu iestādē.
Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, tiesu darbinieki lūdz novērst spēkā esošo tiesību normu neievērošanu, noteikt tiesu darbinieku atlīdzību atbilstoši Atlīdzības likuma normām, ievērojot līdzvērtīgus nosacījumus un vienlīdzības principu, nodrošināt tiesu darbiniekus ar sociālām garantijām un apdrošināt tiesu darbinieku veselību.
Tāpat vēstulē lūgts piešķirt tiesu darbiniekiem apmaksātu papildatvaļinājumu, nosakot, ka tiesu darbiniekam pēc katriem pieciem tiesu iestādē nostrādātiem gadiem pagarina ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par trim dienām, bet ne vairāk kā par desmit dienām kopumā.
Vēstule nosūtīta Valsts prezidentam, premjeram, tieslietu ministram un Juridiskās administrācijas vadītājam.
Pagaidām vēstules amatpersonām nosūtījuši aptuveni 20 tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieki. Katra tiesa un zemessgrāmatu nodaļa sūtīja savu vēstuli, bet tajās izteiktās pretenzijas apmēram visās ir vienādas. Pirmie, kas ierosināja šādu vēstuli sūtīt, bija Rēzeknes tiesas darbinieki.
Latvijā ir 1690 tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku, neskaitot Satversmes tiesas un Augstākās tiesas darbiniekus. Tiesu darbiniekiem atšķirībā no tiesnešiem nav aizliegts streikot, taču viņiem nav savas arodbiedrības.
papildināta - Tiesu darbinieki prasa līdzvērtīgus algu nosacījumus, draud streikot
Latvijas tiesu darbinieki nosūtījuši valsts augstākajām amatpersonām vēstuli, kurā lūdz piemērot tiesu darbinieku atalgojumam un sociālajām garantijām līdzvērtīgus nosacījumus, kā tas ir ar citām valsts budžeta iestādēm.Pretējā gadījumā tiks rīkots streiks, kas draudētu ar pilnīgu tiesas darba paralizēšanu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.