_Swedbank _galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks _Dienai _norādīja, ka pensiju jautājums ir neviennozīmīgi vērtējams. No vienas puses, pensionāri ir vismazāk cietuši no krīzes, salīdzinot ar strādājošiem. No otras puses, vidējais pensijas apmērs Latvijā vēl joprojām ir ļoti zems. Turklāt, kā rāda Satversmes tiesas lēmums, pensiju samazināšana nebūs iespējama, vērtē eksperts. Viņš piebilst, ka tomēr attiecībā uz indeksāciju būtu tikai loģiski, ja tā būtu simetriska – ja tautsaimniecībā cenas pieaug, pensijas tiek indeksētas uz augšu, bet, ja cenas krīt – tad uz leju._Nordea _bankas galvenais ekonomists Andris Strazds gan uzskata, ka pensijas nedrīkst aiztikt, jo nav taisnīgi pensionāriem atņemt divreiz. Vienreiz tas jau tika izdarīts treknajos gados, kad pamatbudžeta tēriņi pieauga daudz straujāk nekā sociālā budžeta izdevumi, un uz pensionāru rēķina tika lāpīts pamatbudžeta deficīts. Tagad ir pamatbudžeta kārta iznest krīzes smagumu, uzskata ekonomists.PB ieteikums izvērtēt vienotās atalgojuma sistēmas izveidi valsts institūcijās un ieviest centralizētu jaunu amatu izveides kontroli, pēc M.Kazāka domām, ir atbalstāms. "Jo ir tikai loģiski un godīgi, ja par līdzīgu darbu dažādās valsts iestādēs darbinieki saņem arī līdzīgu atalgojumu. Bet ir vairāki riska faktori," norādīja ekonomists.Pēc viņa domām, vienkārša algu izlīdzināšana nedos vajadzīgo efektu, ja netiks attiecīgi optimizēts pienākumu apjoms. Turklāt, nosakot maksimālo algu pārāk zemu, ierēdņu vidū var tikt būtiski samazināta motivācija un, sliktākajā gadījumā, pieaugs korupcijas risks.Kā norādīja M.Kazāks, pasaulē plaši izplatīta metode ir piesaistīt valsts pārvaldes algas privātā sektora atalgojumam, parasti ar koeficientu 0,7-0,8, kas nodrošina sabalansētāku motivāciju un pārskatāmāku darba tirgu.Arī turpmāka valsts funkciju konsolidācija, turpinot samazināt darba vietas galvenokārt ministrijām pakļautajās aģentūrās, valsts uzņēmumos, kā arī pašvaldību institūcijā, ir atbalstāma, uzskata ekonomisti. "Cilvēku pārcelšana no vienas aģentūras uz citu valsts pārvaldes struktūru nav reforma. Lai efektivizētu valsts aparāta darbību, ir nepieciešams pārskatīt pārvaldes funkcijas un atbilstoši samazināt arī darbinieku skaitu," piebilst _Swedbank_ ekonomists.Viennozīmīgi ekonomisti atbalsta arī PB ieteikumu par valsts finanšu pārvaldības kontroles pastiprināšanu. "Manuprāt, ar to bija jāsāk jau pagājušogad jūnijā," uzskata A.Strazds. Savukārt _Swedbank _ekonomists uzskata: ja līdzekļi izlietoti neatbilstoši, ir jābūt mehānismiem, lai atbildīgajiem var piemērot reālas soda sankcijas, arī līdzekļu atgūšanu."Ir jāuzlabo vispārēja finanšu disciplīna, lai neatkārtotos pagājušā gada situācija, kad gada beigās virkne iestāžu - Iekšlietu ministrija, Nacionālā opera - nāk ar pieprasījumu finansēt izdevumus, kuriem jau iepriekš bijā jābūt iekļautiem izdevumos. Ja tas regulāri atkārtosies, kāda būs disciplīna ievērot budžetu?" vaicā M.Kazāks.Par PB priekšlikumu atcelt tiešās subsīdijas gan valsts, gan pašvaldību uzņēmumiem, kas strādā ar zaudējumiem, _Swedbank _ekonomists piebilst: tas, ka valsts vai pašvaldības uzņēmums strādā bez zaudējumiem, vēl obligāti nenozīmē, ka tas strādā ļoti efektīvi un subsīdijas nevarētu samazināt.A.Strazds gan uzskata, ka subsīdiju atcelšana nozīmētu uzņēmumu sniegto pakalpojumu cenu pieaugumu. "Līdz ar to svarīgi atbildēt, kā to kompensēt maznodrošinātajiem. Manuprāt, tam būtu jānāk kopā ar, piemēram, būtisku ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma palielinājumu, kas, protams, mazināto kopējo ietaupījumu," norāda _Nordea _ekonomists. Viņš gan uzskata, ka visiem privātā sektora uzņēmējiem vajadzētu lobēt šādu risinājumu, jo šobrīd viņu nodokļos samaksātā nauda tiek izmantota, lai subsidētu uzņēmumus, kas ar ieņēmumiem nespēj segt savas darbības izmaksas un, kā rāda, piemēram, Neo aktivitātes, bieži vien maksā tādas algas, kādas privātā sektora uzņēmēji nevar atļauties.PB ieteikums par 50% samazināt valsts budžeta finansētās vietas visās augstākās izglītības iestādēs vai arī par 50% samazināt budžeta finansējumu katrai studiju vietai, starpību sedzot studentiem, pēc A.Strazda domām, ir atbalstāms, ja samazina budžeta vietu skaitu, nevis visiem liekot piemaksāt 50%. "Ļoti talantīgiem jauniešiem būtu jānodrošina iespēja studēt neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa."Savukārt M.Kazāks norāda, ka problēmu cēlonis izglītībā nav pārlieku liels finansējums, bet gan vājā kvalitāte. Finansējuma samazināšana, viņaprāt, neuzlabos izglītības kvalitāti un nepadarīs sistēmu efektīvāku. "Jau pašlaik finansējums uz vienu studentu Latvijā ir zemāks nekā citās pasaules valstīs, savukārt to studentu skaits, kas paši finansē savas studijas, ir lielākais. Izglītības reforma ir kritiska ekonomikas ilgtspējas un izaugsmes nodrošināšanai, tomēr, lai veicinātu izglītības kvalitāti, ir nepieciešams mainīt arī rezultatīvos rādītājus," uzskata _Swedbank_ ekonomists.Tāpat, viņaprāt, ļoti uzmanīgi jāanalizē PB ieteikums pārtraukt subsīdijas studiju kredītiem, proti, vai to pārtraukšana strauji nemazinātu izglītības pieejamību, kas ir ļoti svarīga, un nemudinātu jauniešus aizbraukt no Latvijas.Par PB ieteikto veselības aprūpes nozarē samazināt gultas vietu skaitu valsts slimnīcās līdz 450 uz 100 000 iedzīvotāju _Swedbank _ekonomists norāda, ka ir būtiski ieguldītās investīcijas veselības aprūpes sektorā nevis norakstīt, bet efektīvi izmantot. "Jāskatās uz veselības sektoru kā uz potenciāli eksportējošu nozari. Savukārt, ja gultas vietu skaita samazināšana ir nepieciešama, tad ir kritiski nodrošināt efektīvus loģistikas risinājumus, piemēram, efektīvu ātrās palīdzības dienestu, lai slimnieks tiek uz slimnīcu," piebilda ekonomists.
Jautāts, ko PB šajos priekšlikumos nepiedāvā, bet ko Latvijai vajadzētu darīt, A.Strazs sacīja, ka noteikti atbalsta samazināto PVN likmju atcelšanu, ja tā nāk savienojumā ar neapliekamā minimuma palielinājumu. Iespējams, ka tad vajadzētu vienu gadu pārejas periodu. Tāpat noteikti būtu jāievieš progresīvais nekustamā īpašuma nodoklis, kā tas ir, piemēram, Dānijā.
Vaicāts, vai Latvijai nevajadzētu ieviest progresīvo ienākuma nodokli, Nordea galvenā ekonomista atbilde bija noliedzoša, jo Valsts ieņēmumu dienests ne treknajos gados, ne tagad nespēj cīnīties ar aplokšņu algām, kas progresīva ienākuma nodokļa ieviešanas gadījumā vēl vairāk pieaugtu. Turklāt, minētajā ar nodokli neapliekamā minimuma celšanā jau ir "progresivitātes elements".
"Jāskatās reāli un jāapliek ar nodokļiem īpašums un patēriņš - tos ir grūtāk noslēpt nekā ienākumus. Turklāt kopējais nodokļu slogs no darba ienākumiem Latvijā jau tā ir stipri virs ES vidējā. Apliekot ar vēl lielākiem nodokļiem "smadzenes", varam vēl vairāk veicināt to aizplūšanu uz ārzemēm," piebilst Nordea ekonomists.
Jautāta, kuru no PB priekšlikumiem Finanšu ministrija (FM) varētu atbalstīt un kuru ne, ministrijas pārstāve Baiba Melnace Dienai sacīja, ka saņemtie PB priekšlikumi ir tikai sākotnējais PB izvērtējums, kas uztverams tikai kā materiāls debatēm, nevis kā konkrēti realizējami priekšlikumi.
PB gala ziņojums par publiskā finansējuma izvērtējumu veselības un izglītības nozarē, kā arī sociālajā sfērā tiks sagatavots maijā vai jūnijā. Divu nedēļu laikā pēc PB izvērtējuma saņemšanas FM iesniegs valdībā informatīvo ziņojumu par ziņojumā paustajām atziņām un priekšlikumiem.
Premjers Valdis Dombrovskis (JL) savukārt atzinis, ka PB rekomendācijas ir jāuztver ar zināmu piesardzības devu.
Jāpiebilst, ka PB ir viena no starptautiskajām organizācijām, kas Latvijai krīzes pārvarēšanai aizdod naudu.
(pievienota 17.-19.rindkopa)