Ugunsgrēks sācies pie smēķētavas, kad pa logu bijusi izmesta cigarete vai degošs papīrs. Pagaidām nav noskaidrots, vai tā bijusi neuzmanība vai ļaunprātīga rīcība. Jumts bijis pārklāts ar ondulainu — «tas ir slikti degošs materiāls, bet pie noteiktas temperatūras ātri uzliesmo», saka I.Vetere. Uguns strauji izplatījusies pa trijiem stāviem. Stipri postījumi nodarīti šūšanas darbnīcai un medicīniskajai daļai.
Degusi trīsstāvu ēka, kurā ir dzīvojamais korpuss, kā arī divstāvu ēka, kurā ir šūšanas cehs un sanitārā telpa — tajā iebrucis jumts. Kopējā ugunsgrēka platība ir 800 kvadrātmetru.
Cilvēki ugunsgrēkā nav cietuši. Pēc ugunsgrēka sākšanās ieslodzītie no degošā korpusa ir evakuēti un izvietoti citos korpusos. Ieslodzītajiem izbēgšanas iespēju nav bijis.
Brasas cietums ir nākamais aiz Jelgavas Pārlielupes cietuma, kuru pēc tieslietu ministra Gaida Bērziņa (TB/LNNK) ierosinātās Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijas paredzēts slēgt un zemi atsavināt. Pirms pāris nedēļām Brasas cietums, kurā mitinās ap 400 notiesāto, sācis uzņemt ieslodzītos no Pārlielupes cietuma tā likvidācijas ietvaros. Kopumā plānots, ka Latvijā no 15 cietumiem līdz 2019.gadam paliks astoņi.
Dienai ceturtdien apmeklējot Brasas cietumu, tā priekšnieka p.i. Ainārs Leitāns sacīja, ka par TM plāniem oficiāli nav informēts un par gaidāmajām pārmaiņām uzzinājis no medijiem. Par tām viņš ir neizpratnē un izsaka bažas par darbinieku nākotni: «Šajā jomā strādājošie nav īsti pārliecināti, ka viņi būs pieprasīti kur citur.»
Cietumā ierīkotajā šūšanas darbnīcā, kuras telpas šodien degušas, tika nodarbināti ap 130 ieslodzīto. Uzņēmuma SRC Brasa valdes loceklis Kristians Brēdermanis iepriekš uzsvēra, ka nav pārliecināts par valsts turpmāko atbalstu pēc cietuma iespējamās slēgšanas — viņš ieguldījis telpu aprīkojumā un ieslodzīto apmācībā ievērojamus līdzekļus.
G.Bērziņš, sestdienas pēcpusdienā iepazinies ar ugunsgrēka nodarītajiem postījumiem, Dienai norādīja, ka esošā infrastruktūra ''ir novecojusi, tā ir bumba ar laika degli". Pēc viņa teiktā, ugunsgrēks ir stimuls valdībai aktīvi darboties, akceptējot koncepciju. Pirmdien Ieslodzījumu vietu pārvaldes pārstāvji plāno tikties ar K.Brēdermani, lai aplēstu materiālos zaudējumus un lemtu par tālāko rīcību.
"Svarīgi ir atjaunot medpunktu un saprast, kā mēs varam līdzēt komersantam," pauž G.Bērziņš un piebilst - svarīgi, lai uzņēmums turpinātu darbību cietuma ēkās. Ministrs paredz, ka ražotnes atjaunošanai būs jāpieprasa papildu līdzekļi no valdības. Tiesa, ņemot vērā gaidāmo cietuma likvidāciju, ilglaicīgus ieguldījumus tajā neveiks.