Koalīcijas partneri būtu gatavi šo tematu turpināt, pārceļot uz Saeimu, kur varētu izstrādāt pieprasījuma tekstu sākt izvērtēšanu, ko ar 34 deputātu parakstiem nosūtītu Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam. Viņš gan iepriekš jau izteicies, ka nesaskata Prokuratūras likumā paredzētos apstākļus, lai izvērtētu ģenerālprokurora atbilstību amatam.
Atbilstoši šim likumam ģenerālprokuroru var atlaist, ja viņš tīši pārkāpis likumu, pieļāvis apkaunojošu rīcību, zaudējis nevainojamu reputāciju, ir kādas politiskas partijas biedrs vai nonācis interešu konfliktā. Pats Kalnmeiers, kura pilnvaras beigsies nākamā gada 11. jūlijā, tieslietu ministra lēmumu izteikt viņam neuzticību un spert citus tam sekojošus soļus saredz kā risku par politisku iejaukšanos tiesu varas darbībā.
Bordāns pirmdien vēlreiz atkārtoja argumentus, kāpēc rosinājis Kalnmeiera darbības izvērtējumu – esot radušies vairāki jautājumi par prokuratūras darba organizāciju, lietu novilcināšanu un tiesiskuma aspektiem. Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) jau pirms nedēļas uzsvēra, ka izpildvaras, tātad valdības, darbs ir jānodala no tiesu varas, kas nozīmē, ka citiem ministriem nebūtu jāiesaistās šī jautājuma šķetināšanā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 28. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Kaupēns
varens vīrs
GoodMaan&ParexK&K