Kā aģentūru LETA informēja Valsts policijas Rīgas reģiona policijas pārvaldes pārstāvis Edgars Dudko, kriminālprocess uzsākts pēc Krimināllikuma 14.nodaļas - par personas pamattiesībām un pamatbrīvībām.
Procesa izmeklēšanas gaitā policija mēģinās noskaidrot, kurš ir vainojams šāda videomateriāla tapšanā un izplatīšanā interneta vidē.
Par šo gadījumu policijā ar iesniegumu vērsās uzņēmums "Maxima".
Kā aģentūrai LETA pagājušajā nedēļā apgalvoja SIA "Maxima Latvija" preses sekretārs Ivars Andiņš, mazumtirdzniecības tīkla "Maxima" veikalos tiks pastiprināti personu datu aizsardzības nodrošināšanas pasākumi.
Andiņš uzsvēra, ka tiks pastiprināti pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu novērošanas attēlu bloķēšanas drošību vajadzīgajās vietās.
Tāpat "Maxima" apņemas sadarboties ar Datu valsts inspekciju (DVI), lai situāciju saistībā ar internetā izplatīto videoierakstu, kurā redzams, kā potenciālās klientes pielaiko apakšveļu un citus apģērbu gabalus pielaikošanas kabīnē, atrisinātu un ieviestu skaidrību.
Kā ziņots, DVI ir sākusi pārbaudi par iespējamo video informācijas noplūdi no tirdzniecības centra "Maxima" video novērošanas kamerām saistībā ar internetā izplatīto videoierakstu, kurā redzams, kā potenciālās klientes pielaiko apakšveļu un citus apģērbu gabalus, aģentūru LETA informēja DVI priekšnieces pienākumu izpildītāja Sanita Vetšteina.
Viņa uzsvēra, ka atbildīgais par datu apstrādi un to drošību ir to turētājs, proti, tirdzniecības centrs. DVI ir jāpārbauda, vai datu noplūdē ir vainojams veikals vai kāds no tā darbiniekiem.
Vetšteina atzīmēja, ka pārbaudi par līdzīgu sensitīvu datu noplūdi no "Maximas" DVI sākusi jau maijā, taču toreiz nav ticis konstatēts, ka pielaikošanas kabīnēs bijušas videonovērošanas kameras.
Ja šajā gadījumā tiks konstatēts, ka novērošanas kameras ir, tas liecinās par Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpumu, par ko fiziskai personai var piemērot sankcijas no brīdinājuma līdz naudas sodam. Fiziskām personām naudas sods var būt no 50 latiem līdz 400 latiem, bet juridiskas personas likums paredz sodīt ar naudas sodu no 1000 latu līdz 8000 latu.
Vetšteina sacīja, ka DVI veiktās pārbaudes ilgums būs atkarīgs no tā, kā ar inspekciju sadarbosies "Maxima". Viņa atzīmēja, ka pārbaude varētu ilgt aptuveni mēnesi.
Savukārt personas, kas sevi atpazinušas videoierakstā, var vērsties vai nu uzreiz tiesā, prasot kompensēt tām nodarīto morālo kaitējumu un goda un cieņas aizskārumu, vai sākotnēji izvirzīt pretenzijas "Maximai" un mēģināt vienoties ar to.
Kā aģentūru LETA iepriekš teica Andiņš, šo gadījumu uzņēmums vērtē kā apzinātu kaitējumu ne tikai uzņēmumam, bet arī attiecībā pret uzlaikošanas kabīnēs nofilmētajiem cilvēkiem, jo veikalos uzstādītās kameras ir reģistrētas Datu aizsardzības valsts inspekcijā, kas arī regulāri pārbauda to darbu.
Uzņēmuma iekšējās izmeklēšanas rezultātā attiecīgais atbildīgais apsardzes reģiona vadītājs par likuma prasību nenodrošināšanu esot jau atlaists no darba, un pašlaik "Maxima" cenšas noskaidrot, kā un kurš pārkāpis likumu un iekšējās kārtības noteikumus.
Andiņš izteica cerību, ka tiesībsargājošām iestādēm izdosies noskaidrot un saukt pie atbildības vainīgās personas.