Partiju finansēšana no valsts budžeta varētu būt ne agrāk kā uz 11.Saeimas vēlēšanās
Lai gan jau kādā no tuvākajām Saeimas plenārsēdēm pēdējā lasījumā varētu tikt pieņemti grozījumi partiju finansēšanas likumā, tās ir tikai dažas no izmaiņām, kas skars politisko organizāciju naudas apriti. Vēl priekšā izmaiņas priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Partijām būs jācenšas rast kompromisu arī par budžeta finansējumu politiskajiem spēkiem — KNAB vadībā tapusi politisko partiju finansēšanas koncepcija, ko līdz mēneša beigām plānots iesniegt valdībā.
Politisko partiju finansēšanas likumā deputātiem atlicis noslīpēt vienošanos par pieļaujamajiem partiju tēriņu griestiem nākamgad, kad sakrīt pašvaldību un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Kā pastāstīja sabiedriskās politikas centra Providus pārstāve Iveta Kažoka, kura piedalās atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdēs par likuma grozījumiem, ja mehāniski saskaitītu EP un pašvaldību vēlēšanās pieļaujamos tēriņus, maksimālā summa vienai partijai iznāktu tik liela (ap Ls 650 000, turklāt gandrīz tikai reklāmas izdevumiem), ka atkal izdevīgākās pozīcijās būtu bagātās partijas. Vēl kāds risks — reģionālās partijas, kuras citādi piedalītos tikai pašvaldību vēlēšanās kādā konkrētā rajonā, piemēram, Jūrmalā, kur izdevumu "griesti" būtu ap Ls 10 000, pieteiktos startēt arī EP vēlēšanās, bet tikai tādēļ, lai vēlēšanu kampaņā varētu tērēt vairāk — pieskaitot EP vēlēšanās atļautos ap Ls 170 000. Tā kā atsevišķas atskaites par izdevumiem nav paredzēts pieprasīt, nebūtu iespējams pārbaudīt, vai nauda izlietota tikai pašvaldību vēlēšanās vai tomēr kāda kampaņas daļa veltīta arī EP.
Trešās personas vēl neskar
Partiju finansēšanas likumā vēl jāsakārto arī pārejas noteikumi, lai jaunais regulējums nedarbotos ar atpakaļ—ejošu datumu — lai nenotiktu tā, ka partijas, kas iepriekšējās Saeimas vēlēšanās pārsniegušas izdevumu "griestus", pēc jaunās kārtības, kurā "griestus" plānots paaugstināt, vairs neko nebūtu pārkāpušas. Jau rakstīts, ka 2.lasījumā Saeima atbalstīja priekšvēlēšanu izdevumu paaugstināšanu vienam vēlētājam no līdzšinējiem 20 santīmiem līdz 32 (kopumā ap Ls 450 000 vienai partijai līdzšinējo Ls 280 000 vietā). Tomēr atbildīgajā komisija vēl notikušas diskusijas, virknei mazākuma partiju deputātu uzskatot, ka summa jāsamazina. Paredzēts celt arī maksimālo ziedojumu apmēru, ko var ziedot viena persona — no līdzšinējiem Ls 10 000 līdz 100 minimālajām mēnešalgām (pašlaik Ls 16 000).
Partiju finansēšanas likumā acīmredzot netiks iestrādāts princips, ka KNAB ir tiesības pārtraukt vēlēšanu kampaņu jau tās gaitā, ja konstatēti pārkāpumi. Saeimas Juridiskā komisija šādu mehānismu uzskata par teju vai neiespējamu, jo tad būtu jāparedz arī rīcība situācijā, ja tiek secināts, ka kampaņa pārtraukta nepamatoti. Joprojām neatrisināts ir arī tā dēvēto trešo personu (nepolitisku organizāciju vai personu, kuras aktīvi iesaistās politisko partiju reklamēšanā pirms vēlēšanām) jautājums, ko deputāti vienojušies ietvert priekšvēlēšanu kampaņas likuma grozījumos. Kā pastāstīja partiju finansēšanas likuma grozījumu darba grupas vadītājs deputāts Māris Kučinskis (TP), līdz šim parlamentārieši pauduši atbalstu priekšlikumam trešajām personām noteikt "stipri limitētu" tēriņu summu — ap 15 minimālajām mēnešalgām, nevis reģistrēt šīs personas un uzraudzīt līdzīgi kā partijas. Priekšvēlēšanu aģitācijas likumam deputāti varētu ķerties klāt tūdaļ pēc finansēšanas likuma izmaiņu pieņemšanas, lai pagūtu izstrādāt izmaiņas līdz gada beigām. Par šādu darba tempu jāpanāk politiska vienošanās, uzskata M.Kučinskis, un līdzīgi izteicies arī Artis Kampars (JL) — lai jaunās normas būtu spēkā jau tad, kad partijas sāks EP un pašvaldību vēlēšanu kampaņu.
Nākotnē — no budžeta
Normas, kas attiektos uz partiju finansēšanu no budžeta, gan varētu būt attiecināmas tikai uz tālāku nākotni, piemēram, 11.Saeimas vēlēšanām — lai neiznāktu tā, ka šīs Saeimas deputāti radījuši sistēmu paši sev. Šāds viedoklis pirmdien parādījās diskusijā par KNAB darba grupas piedāvātajām izmaiņām partiju finansēs. Koncepcijā ietverti trīs varbūtējie varianti, no kuriem KNAB atbalstītais paredz ikgadēju valsts dotāciju partijām, kuras iepriekšējās Saeimas vēlēšanās guvušas 2% vēlētāju balsu — 50 santīmu par katru balsi. Šo naudu partijas drīkstētu tērēt tikai noteiktiem mērķiem — telpu īrei, priekšvēlēšanu aģitācijas izgatavošanai, sakaru līdzekļu izmantošanai u.c. KNAB ieskatā valsts finansējums partijām jāpiešķir, lai tās padarītu mazāk atkarīgas no sponsoriem. Tomēr pašlaik par šo principu visai skeptiski ir gan politiķi, gan neatkarīgie vērotāji. Piemēram, politologs Jānis Ikstens par valsts naudas došanu partijām izteicās kā par investīcijām melnajā caurumā. Pašreizējā politiskajā kontekstā tiek prognozēta arī negatīva sabiedrības nostāja — neizpratne, kādēļ negodīga politika būtu jāatbalsta no nodokļu maksātāju naudas. Tiesa, KNAB rīkotajā koncepcijas sabiedriskajā apspriešanā atsaucība bijusi visai neliela — saņemtas tikai trīs atsauksmes, divas no NVO, viena no fiziskas personas.
***
Varianti
KNAB izstrādātās partiju finansēšanas koncepcijas varianti
1.variants
Pašreizējās sistēmas pilnveidošana+neliels valsts atbalsts
+ visos variantos iekļautie risinājumi:
ierobežot iespēju izmantot amatu valdēs un padomēs, lai finansētu partijas
valsts finansējumu diskusiju veidošanai sabiedriskajās raidorganizācijās
"trešo personu" regulējums
2.variants
Daļējs valsts finansējums
apmaksāts raidlaiks 60% apmērā
ierobežojumi raidlaikam 2h TV un 1h radio
aizliegums reklamēties TV un radio trīs dienas pirms vēlēšanām
tiesības iegūt valsts finansējumu partijām, kuras Saeimas vēlēšanās ieguvušas 2% balsu un kandidējušas noteiktā daudzumā pašvaldību vēlēšanās
3.variants
Ikgadējas valsts dotācijas
saņem partijas, kuras ieguvušas 2% vēlētāju balsu Saeimas vēlēšanās
saņem 50 santīmu par katru balsi
drīkst tērēt tikai noteiktiem ar partijas darbību saistītiem mērķiem