Apskatot partiju ziedotāju sarakstu, var atrast dažādus politisko spēku atbalstītājus. Saskaņā ar publiskajās datu bāzēs atrodamo informāciju, viņu vidū ir gan uzņēmēji, kuru bizness nebūt neiet tik spoži, gan apsargi, dažādu valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki. Un kas interesantākais – dažu simtu latu alga nebūt nav šķērslis, lai krietnu summu varētu atvēlēt arī partijai. Turklāt ziedojums mēnešalgas apmērā vai pat vairāk nebūt nav retums.
Viens no šādiem dāsniem ziedotājiem ir Andris Tumiņš. Vēl pavisam nesen viņš bija Rīgas 40.vidusskolas direktora vietnieks. Saskaņā ar pēdējo iesniegto ienākumu deklarāciju, viņa vienīgais lielākais īpašums bija 1992.gada Audi. Gada ienākumi – 4396 lati un 93 santīmi, kas nozīmē 366 latu mēnešalgu uz papīra. Tikmēr viņa parādsaistības sasniedza gandrīz 4,7 tūkstošus latu.
Tomēr par spīti ne pārāk spožajai finansiālajai situācijai Tumiņš ar prāvu ziedojumu – 2000 latiem – atbalstījis Saskaņas centru.
Viņš pats tajā neko dīvainu nesaskata. Pagājušajā gadā dāsnais partijas aktīvists mainījis darbu un nu jau kādu laiku strādā uzņēmumā Rīgas namu pārvaldnieks. Tur alga esot krietni lielāka, tādēļ viņš varējis atļauties atvēlēt savu daļu arī partijai.
"Idejiski ir sekojoši. Līdz ar to, ka man parādījās lielāki ienākumi, man pa lielam uz doto momentu nebija nekādu lielu tēriņu. Līdz ar to es varēju atļauties to izdarīt. (..) Man ir mainījusies darba vieta, man ir pavisam citi ienākumi, man bija arī nelieli uzkrājumi depozītā. Tā nebija tāda summa, kas bija jādeklarē, līdz ar to viņa nebija deklarēta. Man parādījās arī citas lietas, piemēram, auto pārdošana," klāsta dāsnais ziedotājs.
Līdzīgas situācijas nav retums. Finanšu speciālisti gan atzīst – normāli, ja lietām, kas nav saistītas ar tiešajiem ikdienas tēriņiem, iedzīvotāji atvēl aptuveni 5% no saviem ienākumiem.
"No savas nopelnītās naudas, cilvēkiem vispirms ir jāsedz savas primārās vajadzības. Tas ir izdevumi par ēšanu, par mājokļa uzturēšanu, transporta izdevumiem, veselības aprūpi vai izglītību. (..) Arī CSP dati rāda, ka Latvijā aptuveni 5% no šiem izdevumiem paliek priekš tādām vajadzībām, kuras varbūt vairs nav primārās vai tradicionālās, bet kuras cilvēki varētu veltīt vēl citām lietām," norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use.
Arī bankas, izsniedzot lielākus kredītus, rēķina, ka to atmaksai cilvēks varēs tērēt līdz 30% no ienākumiem. Turklāt – jo mazāki ienākumi, jo mazāka šī proporcija.
Partiju finanšu situācijas uzraugi un politiskās dzīves pētnieki atzīst – šādas situācijas liecina, ka joprojām eksistē tā dēvētās partiju melnās kases. "Tas rada aizdomas par pietiekami plaši piekoptu starpniecību politisko partiju finansēšanā, kas ir krimināli sodāma darbība. Un tādas aizdomas būtu jāpārbauda. Jāmeklē metodes, kas jau ir operatīvās darbības un izmeklēšanas metodes, kā to pārbaudīt," uzsver Providus pētnieks Valts Kalniņš.
"Tas var liecināt, gan iespējams, iespējams, par melno kasu esamību, gan arī vēl joprojām tas liecina par to, ka nepietiekami tiek kontrolēti fizisko personu ienākumu avoti, to tiesiskums. Tas norāda uz ēnu ekonomiku, uz iespējamiem nelegāliem finansu avotiem," atzīst arī KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča.
Patlaban likums paredz, ka vienai partijai nevar ziedot vairāk kā desmit tūkstošus latu gadā un kopējā ziedojuma summa nedrīkst pārsniegt ziedotāja pēdējo trīs gadu ienākumus. Tas gan neizslēdz iespēju, ka viens cilvēks var ziedot maksimālo summu vairākām partijām. Un tiesībsargi pret viņu īsti nevarēs vērsties, pat ja situācija tiešām veidojas absurda un saskaņā ar oficiālo informāciju ziedotājs partijai atdevis pēdējo kreklu.
"Sanāk, ka viņš dzīvo faktiski no tīra gaisa. (..) Šobrīd šīs situācijas liecina par to, ka personas izmanto savā dzīvē kaut kādus neidentificētus finanšu avotus. Jo nevar būt tā, ka viņš visu atdod partijai un faktiski viņa ģimene dzīvo no nezināmiem ienākumu avotiem," uz nepietiekamo regulējumu norāda Jurča.
Korupcijas apkarotāji norāda, ka šī tendence par spīti ierobežojumiem nav mainījusies, vērojama jau ilgāku laiku un nemazinās. Tikmēr partiju nostāja šajā jautājumā atšķiras. Kamēr vieni uzsver, ka cenšas sekot līdzi un iespēju robežās pārbaudīt savus ziedotājus, citi pārbaudes atstāj tiesībsargu ziņā.
Likumā par melnās kases uzturēšanu partijā paredzēta kriminālatbildība. Un, ņemot vērā, ka strauji tuvojas pašvaldību vēlēšanas, korupcijas apkarotāji sola tam pievērst pastiprinātu uzmanību.
Var jau būt, ka arī lielas daļas savu ienākumu atdošanu partijai var uzskatīt par normālu aktīva biedra rīcību. Tikai tad pavisam neviļus rodas jautājums – kādēļ, piemēram, premjers, kuram ir solīdi naudas uzkrājumi un alga vairāk nekā divi tūkstoši latu mēnesī, savas partijas atbalstam pērn atvēlējis vien 500 latu. Savukārt, piemēram, SC līderis Jānis Urbanovičs saskaņā ar KNAB datu bāzi savam politiskajam spēkam nav ziedojis vispār.