Vērtējot patlaban aktuālo un politikās kaislības izraisījušo tiesībsarga izvēles procesu, pētnieks atturējās spriest par konkrētajiem kandidātiem, taču uzsvēra - viņaprāt, diskutējams ir jautājums par to, kādā veidā pretendenti šim amatam tiek izvirzīti."Un man tā ļoti dīvaini šķiet pārmetums, ko "Vienotība" adresē Zaļo un zemnieku savienībai par to, ka viņi [ZZS] pārkāpj koalīcijas līgumu," atzina Rozenvalds, norādot, ka daudzos citos jautājumos par koalīcijas līguma pārkāpumiem var runāt, taču diezin vai, runājot par tiesībsargu, kas pēc definīcijas ir pāri partijām stāvoša persona."Bet šeit ir arī jautājums par to, vai tas ir normāli, ka šādu partijām pāri stāvošu amatpersonu izvirzīšana tiek atstāta partiju ziņā? Kāpēc, piemēram, te nevarētu kaut ko mainīt, piemēram daudz lielākas prerogatīvas uzticēt prezidentam, kurš pat, manuprāt, varētu iecelt tādu amatpersonu?" minēja LU pārsāvis.Viņaprāt, noteikti būtu jābūt vismaz diskusijām par to, vai šī procedūra nebūtu jāmaina, "jo tas, ka mūsu karaļvalstij šajā ziņā kaut kas nav kārtībā, manuprāt, ir acīmredzams".
Partijām nevajadzētu izraudzīties pāri politikai stāvošu amatpersonu
Tiesībsarga iecelšanas kārtība ir jāmaina, jo ir nepareizi, ja pēc būtības pāri politiskajiem spēkiem stāvošu amatpersonu izraugas partijas.Šādu pārliecību piektdien intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Universitātes (LU) mācībspēks politologs Juris Rozenvalds, tomēr vienlakus piebilstot - apvienības "Vienotība" pārmetums Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) par koalīcijas līguma neievērošanu, atbalstot opozīcijas ieteikto tiesībsarga kandidātu, ir nesaprotams.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.