Viņa uzsvēra, ka 10.Saeimas priekšvēlēšanu politiskajām reklāmām vairs nebija izšķiroša loma vēlēšanu rezultātos, turklāt saruka to nozīme partiju tēriņos. Tā bija jau otrā priekšvēlēšanu kampaņa pēc kārtas, kas beidzās ar salīdzinoši nelieliem partiju finansējuma regulējuma pārkāpumiem.
"Tas nozīmē, ka Saeimas darbs, iepriekšējos trīs gados pilnveidojot partiju finanšu un priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumu, nav bijis veltīgs, - gan 2009.gada pašvaldību, gan 2010.gada Saeimas vēlēšanu kampaņas ir parādījušas, ka jaunais regulējums ir nostiprinājis 2004.gadā izveidoto partiju tēriņu griestu sistēmu," sacīja Kažoka.
Tomēr, neskatoties uz uzlabojumiem, Kažoka norādīja, ka Latvijas partiju finanšu sistēma joprojām padara politiķus atkarīgus no finansētājiem. Lai gan visu partiju 2010.gada vēlēšanās iztērēto līdzekļu kopsumma - 3,6 miljoni latu - bija mazāka nekā 2009.gada pašvaldību vēlēšanu kampaņā iztērētie 4,02 miljoni latu, tomēr, ja aplūko katru partiju atsevišķi, lielajām partijām joprojām kampaņām ir jāsavāc ļoti lieli līdzekļi.
Nepieciešamība kampaņai nodrošināt miljonus, piemēram, "Par labu Latviju" (PLL), "Vienotībai", 2010.gadā nozīmēja, ka partijām bija jāmeklē turīgi ziedotāji. Dažām partijām - "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), PLL, "Vienotība" - sponsoru loks ir šaurs - aptuveni pusi un pat vairāk no to ziedojumos gūtajiem ienākumiem veido dāvinājumi tikai no 30 personām katrai. 2010.gadā mazāk nekā 150 cilvēki bija saziedojuši pusi no visu partiju kampaņās tērētās summas.
Kažoka sacīja, ka partijas ir motivētas vākt tāda apjoma ziedojumus, kuru lielums daudzkārt pārsniedz vidēja Latvijas pilsoņa iespējas finansiāli atbalstīt politiku. Piemēram, 2010.gadā 220 ziedotāji partijām ziedoja 5000 latu vai pat vairāk. Līdz ar to partijas kļūst atkarīgas no pašas turīgākās sabiedrības daļas, kas turklāt nav īpaši daudzskaitlīga. Sabiedrībai nav zināmi arī nosacījumi, kas nāk līdzi tik lieliem ziedojumiem.
"2010.gada pirmajā pusē, lai risinātu šīs problēmas, Saeima nolēma piešķirt partijām valsts finansējumu, sākot ar 2012.gadu. Diemžēl risinājums nebija komplekss - ja parlamentā pārstāvētās partijas sāktu saņemt valsts finansējumu jau šogad, tad tās vidēji nesaņemtu pat 20% no partiju 2010.gada vēlēšanu kampaņas izdevumiem. Tādēļ ir jādomā par veidiem, kā turpināt mazināt spiedienu partijām kampaņas vajadzībām vākt lielus finanšu līdzekļus," sacīja Kažoka.
Pētnieces apkopotie dati rāda, ka 2010.gadā priekšvēlēšanu tēriņu griesti divām partijām - PLL un SC - acīmredzami bija zemāki, nekā tās varēja atļauties tērēt, tādēļ tās ar likumu limitētajās kategorijās iztērēja teju maksimāli atļauto summu. Vēl divām partijām - "Vienotībai" un Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) - tēriņu limits bija sasniedzams. Neviena cita partija nespēja iztērēt pat 15% no tā, ko likums tām ļāva.
"Šādai situācijai, kad tikai četras partijas var atļauties iztērēt vairāk nekā 15% no tā, ko ļauj likums, nav precedenta. 2006.un 2009.gadā šādu partiju bija vismaz deviņas. Tas nozīmē, ka pašlaik noteiktie partiju tēriņu limiti rada šaubas par to, vai vēlēšanās tiek ievērots vienlīdzīgu iespēju princips. Tomēr atšķirībā no 2005.un 2006.gada lielās partijas un partiju apvienības vairs nemēģina brutāli pārkāpt likumu, kas liecina, ka tēriņu griesti ir nosprausti tām pieņemamā līmenī - zemākā nekā tās varētu tērēt, taču pietiekami augstā, lai ievērojams pārtēriņš būtu pārāk riskanta izvēle - piemēram, reputācijas vai iespējama soda risks," teica Kažoka.
Sabiedriskās politikas centrs "Providus" veica priekšvēlēšanu tēriņu monitoringu 2005., 2006., 2009.un 2010.gadā. Pētniece norādīja, ka pēdējās divas vēlēšanu kampaņas vērtējamas kā godīgākās - partijas ar reklāmas tēriņiem vien vairs brutāli nepārkāpj likumā noteiktos limitus, kā arī nesaņem lielākajās televīzijās selektīvi lielas atlaides. Vienlaicīgi joprojām saglabājas daudz problēmu, kas prasa risinājumu.
"Piemēram, 2010.gada kampaņai bija divas lielas problēmas - slēptās reklāmas un centieni apiet priekšvēlēšanu tēriņu ierobežojumus. Slēpto reklāmu problēmai 2010.gada Saeimas vēlēšanās būs veltīts atsevišķs pētījums. Piemēram, pašvaldību iestādes izvietoja partiju kampaņas loģikai atbilstošus reklāmas klipus televīzijā, kuru kopējais apjoms bija gandrīz divas reizes lielāks nekā pašas partijas izvietotais reklāmas apjoms - Ventspils institūcijas un ZZS. PLL organizēja veselu ierobežojumu apiešanai veltītu notikumu virkni, kurā bija gan sociālās reklāmas, ko apmaksāja biedrība ar vēlāk dibinātai partijai identisku nosaukumu, gan diskusiju cikli, gan visdažādākās sabiedrisko attiecību akcijas, piemēram, vairāk nekā 60 memorandu slēgšana, ko plaši atspoguļoja atsevišķi mediji, gan iespēja īpaši parādīties hokeja spēlēs un rallijā, kā arī vairāk nekā 20 atbalstītāji, kas īsi pirms vēlēšanām katrs apmaksāja kādu aģitācijas klipu medijos," raksturoja Kažoka.
Lai gan šo netiešo partiju reklamēšanas paņēmienu efektivitāte ir apšaubāma, tomēr tie norāda uz trūkumiem spēkā esošajā regulējumā, kas būtu jāatrisina pirms nākamajām vēlēšanu kampaņām, Saeimas deputātus aicināja Kažoka. Viņa uzskata, ka nav iespējams risināt lielo problēmu - būtiski samazināt naudas ietekmi uz politiku - tad, ja ierobežojumi ir viegli apejami.
"Providus" partiju finanšu monitorings liecina, ka partijas varētu būt visai godīgi aizpildījušas pēcvēlēšanu deklarācijas par reklāmu izdevumiem. Monitorings uzrāda tikai četrus aizdomīgus gadījumus, kuriem būtu vajadzīgs papildus skaidrojums - "Saskaņas centra" (SC) un PLL tēriņi reklāmām komerciālajās televīzijās, partijas "Tautas kontrole" tēriņi reklāmām radio PIK, partijas "Daugava-Latvijai" tēriņi sabiedriskajā radio.
"Providus" izstrādājis 12 rekomendācijas partiju finansēšanas jomā, kā arī 14 rekomendācijas priekšvēlēšanu aģitācijas jomā. Kā ļoti aktuālu problēmu Kažoka minēja administratīvo resursu izmantošanu partijas vajadzībām, tādēļ jāprecizē likuma regulējums vai jāpieņem vadlīnijas par to, kā amatpersonām nošķirt pārvaldes un politisko darbību.
Saeimas deputāti atzinīgi novērtēja "Providus" pētījumu "Kas būtu jāuzlabo Latvijas partiju finanšu un priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumā?" un aicināja iesniegt rekomendācijas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kas pauda apņēmību 10.Saeimas laikā tās izskatīt un lemt par turpmāko rīcību.