Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +3 °C
Viegls lietus
Svētdiena, 29. decembris
Solveiga, Ilgona

Pašvaldība: ja Riekstiņu klēts atbilst būvprojektam, nevaram nepieņemt

Pašreiz spēkā esošie likumi ir bezspēcīgi gadījumā ar ārlietu ministra Māra Riekstiņa (TP) ģimenes māju jūras krastā, kas oficiāli dokumentos norādīta kā klēts, taču reāli dzīvē izskatās pēc dzīvojamās ēkas. Tas tādēļ, ka nekur nav definēts, ar ko klēts vai kāda cita palīgēka atšķiras no dzīvojamās ēkas, un nekur nav teikts, ka palīgēkās nevar dzīvot. Atbildīgās institūcijas, kas šādu būvniecības praksi kāpās, apejot likumdošanu, atzīst par ļoti izplatītu, nesteidz jautājumu sakārtot un neizdarībā vaino viena otru.

Diena jau rakstīja, ka Aizsargjoslu likums atļauj ēkas 300 metru attālumā no jūras krasta būvēt vienīgi tad, ja tās nepieciešamas saimnieciskām vajadzībām kā palīgbūves. Tas gan nevienam neliedz tās būvēt dzīvošanai - plašas, ar lieliem logiem un visām ērtībām. Nesen atklātībā nonāca fakts, ka šāda "klēts" piekrastē Salacgrīvas apkaimē pieder arī ārlietu ministra ģimenei. Pats M.Riekstiņš situācijā nesaskata neko sliktu, jo viņa sieva īpašumu iegādājusies jau faktiski pabeigtu ar saskaņotām būvniecības atļaujām. Kā novēroja Diena ēka šobrīd ir tuvu pabeigšanai.

Pašvaldība norāda uz vides pārvaldi

"Mums dati nav apkopoti, bet šādi gadījumi ir ļoti bieži," runājot par tendenci Latvijā kāpu aizsargjoslā būvēt palīgēkas, saka Valsts vides dienesta (VVD) vadītājs Vilis Avotiņš. Kaut arī nekur būvnormatīvos nav atrunāts, kā katrai saimniecības ēkai vajadzētu izskatīties, tāpat nav teikts, ka palīgēkās nevarētu dzīvot, vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) uzsver, ka Aizsargjoslu likuma mērķis ir skaidri definēts – aizsargāt kāpas, tādēļ būvvaldēm nebūtu jāsaskaņo daudzi projekti. "Tā nav laba prakse, ka to institūciju dēļ, kas apzināti kropļo likuma būtību, jāpiedzen likums," ar padomnieka Didža Jonava starpniecību uz pašvaldību neizdarību norāda ministrs.

Tāpat uzskata arī Sabiedrības par atklātību Delna juriste Aiga Grišāne, norādot, ka pašvaldības arhitektam ir jāprot pēc plānojuma atšķirt, kuras ir palīgēkas un kuras nav. "Protams, būvvaldei tas būtu jāpierāda, taču parasti tiesa pietiekami plaši skatās uz likumu un pašvaldībai nebūtu nekādu problēmu uzvarēt," pārliecināta ir A.Grišāne.

Sacītajam gan stingri iebilst Salacgrīvas domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs, norādot, ka "būvvalde nevar emocionāli pateikt – jā, mums patīk vai, nē, mums nepatīk". Turklāt atzinumus par to, vai ēkas negatīvi neietekmēs vidi, sniedz vides pārvalde, nevis pašvaldība.

Riekstiņus likums neierobežo

Pozitīvs atzinums no vides speciālistiem saņemts arī par ārlietu ministra M.Riekstiņa sievas Irēnas īpašumu. Būvniecība arī atbildusi pašvaldības noteikumiem. Jaunkapteiņi pēc apbūves noteikumiem atrodas lauksaimniecības teritorijā. "Tajā iespējama universāla apbūve,”" stāsta Salacgrīvas būvvaldes galvenais arhitekts Guntis Kārkliņš. Faktiski vienīgais ierobežojums palīgēkām šajā vietā ir stāvu skaits, kas nedrīkst pārsniegt pusotru stāvu. "Nav liegts klētī ievilkt arī ūdeni," viņš piebilst.

Tiesa, par dzīvojamo māju Riekstiņu ģimene klēti nevarēs pārtaisīt, jo uz zemes gabala drīkst būt tikai viena dzīvojamā māja, un īpašums nav dalāms. D.Straubergs atzīmē, ka klēts vēl nav nodota ekspluatācijā, bet, ja būvniecība notikusi saskaņā ar būvprojektu, nebūs pamata ēku nepieņemt.

Mainīs apbūves noteikumus

Turpmāka būvniecība gan Salacgrīvā varētu samazināties – līdz gada beigām Salacgrīvas pašvaldība varētu izstrādāt grozījumus apbūves noteikumos. D. Straubergs piedāvā noteikt saimniecības ēku skaitu līdz trim četrām ēkām un izmantojamos būvmateriālus, lai tās iederētos ainavā. Tomēr ierobežot cilvēku iespējas uzturēties palīgēkās nav pašvaldības spēkos, atzīst domes priekšsēdētājs.

Šādu tendenci varētu mazināt tikai, konkretizējot atsevišķu palīgēku īpašības, piemēram, neatļaujot ievilkt ūdeni vai siltumu. To gan kritizē Ekonomikas ministrijas Būvnormatīvu nodaļas vadītājs Andris Šteinerts, norādot, ka "uztaisīt noteikumus visām dzīves situācijām" nav iespējams. Tam piekrīt arī A.Grišāne, skaidrojot, ka nebūtu arī pareizi visiem pateikt, kādām jābūt konkrētām mājas detaļām.

Tā vietā A.Šteinerts iesaka lielākas pilnvaras tehnisko noteikumu izdošanā piešķirt Valsts vides dienestam. Par to gan tā vadītājs V.Avotiņš nav sajūsmā, sakot, ka pie pašreizējā finansējuma un noslodzes dienests nevarētu tikt galā ar vēl citiem pienākumiem.

R.Vējonis aicina Ekonomikas ministriju izvērtēt iespēju likvidēt būvvaldes un izveidot centrālu institūciju, kas būvniecības procesu valstī uzraudzītu. Uz to A.Šteinerts atbild, ka nav pareizi visu "nocentralizēt līdz pēdējai naglai". Taču nākamnedēļ ar problēmu kopumā un M.Riekstiņa gadījumu sola iepazīsties Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), apliecina viņa padomniece Inga Spriņķe.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas