Pašvaldību vēlēšanu sistēmu radikāli nemainīs

Tas paredz, ka novados, kur ir līdz 5000 iedzīvotāju - ievēl 13 deputātus, līdz 20 000 iedzīvotājiem - 15, līdz 50 000 iedzīvotāju - 17, vairāk nekā 50 000 - 19. Pilsoniskās savienības deputāti Gunārs Laicāns un Anna Seile bija ierosinājuši kandidātus izvirzīt pa administratīvajām vienībām ar atšķirīgu ievēlamo deputātu skaitu atkarībā no tā, vai novada centrā ir vai nav bijusi rajona centra pilsēta. JL paredzēja novada sadalīšanu divos vēlēšanu apgabalos - pilsētas un lauku. Māris Kučinskis (TP) paredzēja, ka tādā gadījumā likumā ir ieprogrammēts "nenovēršams karš starp pilsētas un lauku deputātiem". Agrāk izveidotie novadi, kā Salaspils, Kandava u.c. jau ir vēlējuši savas domes pēc tagadējās sistēmas. Jānim Lagzdiņam (TP) bija piemēri, kur šajos novados lauku intereses ir respektētas. Staņislavs Šķesters (ZZS) turpretim norādīja, ka Preiļu novadā izteikti vairākumā ir ievēlēti no pilsētas un "tikai 1,5 deputāti ir no lauku teritorijas". Komisija atbalstīja pašvaldību ministra priekšlikumu palielināt deputātu kandidātu rezervistu skaitu no trīs uz sešiem kandidātiem, kurus papildus var ierakstīt sarakstā, lai paplašinātu arī vēlētāju izvēles iespējas. Rezerves kandidāti nepieciešami, lai gadījumos, kad kāds deputāts noliek mandātu vai kādu citu iemeslu dēļ beidzas viņa pilnvaras, nepietrūkst nākamo kandidātu, kas var nākt viņa vietā. Tas skar gadījumus, kad kāda partija iegūst izteiktu vairākumu vēlēšanās. Paredzēts, ka šajā likumā arī tiks noteikts, ka pašvaldību vēlēšanas notiks jūnija pirmajā sestdienā. Tas saistīts ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu laika maiņu, kas sākotnēji bija paredzēts 13.jūnijā, un ar šo datumu Saeima jau bija saskaņojusi vēlēšanu dienu.