Iepirkumu uzraudzības birojā aģentūra BNS noskaidroja, ka beigusies sarunu procedūra ar "Latvijas Pastu" par Informācijas par vēlētāju piederību noteiktam vēlēšanu iecirknim paziņojumu izsūtīšanu uz katra konkrēta vēlētāja dzīvesvietu visā Latvijā un vienošanās ir to darīt par 400 tūkstošiem latu.
PMLP Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Laura Karnīte aģentūrai BNS pavēstīja, ka kopumā PMLP nepieciešami 512 tūkstoši latu, no kuriem 112 tūkstoši vajadzīgi, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar paziņojumu un aplokšņu drukāšanu un ievietošanu aploksnē, bet pasta pakalpojumiem paziņojumu nosūtīšanai vajadzīgi 400 tūkstoši latu.
Karnīte norādīja, ka PMLP šādas naudas nav, taču pārvalde sagatavojusi un valdībā iesniegusi dokumentus, lūdzot piešķirt to no līdzekļiem, kurus Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pērn neiztērēja tautas nobalsošanas rīkošanai.
CVK pārstāve Kristīne Bērziņa aģentūrai BNS uzsvēra, ka CVK viedoklis ir, ka paziņojumu izsūtīšana nav tā lieta, uz ko var taupīt.
Iepriekš bija plānots, ka informāciju par iecirkņiem izsūtīs līdz marta beigām, un iecerēts, ka paziņojums tiks izsūtīts uz katra vēlētāja deklarēto dzīvesvietu, un tā nesaņemšanas gadījumā CVK aicina zvanīt pa komisijas informatīvo tālruni, lai noskaidrotu, kurā iecirknī viņam ir jābalso, kā arī citas ar līdzdalību vēlēšanās saistītās neskaidrības.
CVK vadītājs Arnis Cimdars iepriekš pieļāva, ka paziņojumu varētu nesaņemt tie iedzīvotāji, kas nedzīvo savā deklarētajā dzīvesvietā. Šogad janvārī pēc CVK pasūtījuma veiktas aptaujas dati liecina, ka gandrīz piektā daļa jeb 18% vēlētāju nedzīvo savā dzīvesvietā. Biežāk faktiskā dzīvesvieta no deklarētās atšķiras vēlētājiem vecumā no 18 līdz 34 gadiem.
Arī šajās EP vēlēšanās balsošanas kārtība atšķirsies no tās, pie kuras vēlētāji ir pieraduši, balsojot Saeimas vēlēšanās vai referendumā. Proti, katrs vēlētājs sākotnēji būs reģistrēts vienā iecirknī, iekļaujot viņu tā iecirkņa vēlētāju sarakstā, kas atbildīs viņa deklarētajai dzīvesvietai šā gada 8.martā. Latvijā Vēlētāju reģistrā automātiski tiek iekļauti visi balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuri ir reģistrēti Latvijas Iedzīvotāju reģistrā.
Līdz 12. maijam iedzīvotājiem būs iespēja mainīt sākotnēji noteikto vēlēšanu iecirkni pret sev ērtāku. Lai to izdarītu, būs jādodas uz institūciju, kas deklarē dzīvesvietu, un jāizsaka vēlme mainīt balsošanas iecirkni.
Eiropas Parlamenta un vienlaikus ar tām notiekošajās pašvaldību vēlēšanās būs paredzēta arī iepriekšējās balsošanas iespēja. Tā notiks trīs dienas pirms vēlēšanām - no 3. līdz 5.jūnijam ieskaitot - dažas stundas dienā.
Papildus būs nodrošināta iespēja EP vēlēšanās balsot arī pa pastu no ārvalstīm. Balsošanai pa pastu no ārvalstīm vēlētājiem ir jāreģistrējas līdz 7.maijam vēlēšanu iecirknī balsošanai pa pastu Rīgā vai līdz 25. aprīlim Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās. Reģistrēties būs iespējams, ierodoties personīgi vai arī pa pastu. Tāpat iedzīvotājiem, kuri vēlēšanu dienā veselības stāvokļa dēļ nespēj nokļūt vēlēšanu iecirknī, būs iespēja pieteikt balsošanu uz vietas vēlētāja dzīvesvietā vai sociālās aprūpes iestādēs. Iespēja balsot savā dzīvesvietā būs tikai tiem iedzīvotājiem, kuru faktiskā atrašanās vieta būs tā iecirkņa teritorijā, kura sarakstā viņš ir ierakstīts, un kuri būs pieteikuši balsošanu vēlētāja atrašanās vietā no 27. maija līdz vēlēšanu dienai dzīvesvietai atbilstošajā iecirknī.
Jau ziņots, ka šogad 6.jūnijā Latvijā vienlaikus notiks gan EP, gan pašvaldību vēlēšanas.