Viens no tiem ir aicinājums atbalstīt Lielā Tēvijas kara veterānus, ziedojot Rīgas domes (RD) deputāta Vadima Baraņņika (Saskaņas centrs) vadītajai organizācijai 9.may.lv, otrs - reklāmas rullītis ar rosinājumu parakstīties par pilsonības piešķiršanu visiem Latvijas nepilsoņiem, kuru, pēc PBK pārstāvja Edžus Vējiņa teiktā, finansējot partijai Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) pietuvināta biedrība.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) aizdomas par PBK ziņu ietekmēšanu, kas izrietēja no viņa un PBK darbinieku medijos noplūdinātās iespējamās sarakstes e-pastā, komentēt atteicies. Tomēr Dienas apkopotās PBK un SC piederīgo cilvēku saiknes met apstiprinošu aizdomu ēnu.
Ušakovs vienmēr aktuāls
Portāls Kompromat.lv, turpinot N. Ušakova e-pasta sarakstes noplūdināšanu, aptuveni pirms mēneša visiem ļāva ielūkoties mēra un Ziņu dienesta vadītājas Jūlijas Pirogovas, kā arī citu PBK darbinieku sarakstēs. Tās atklāja, ka bijušais PBK ziņu galvenais redaktors N. Ušakovs ziņu saturu, iespējams, turpinājis rediģēt arī laikā, kad pildīja 9. Saeimas deputāta pienākumus. Kanāls N. Ušakovu informējis par plānotajiem ziņu sižetiem, savukārt viņš Ziņu dienestam norādījis, kādiem materiāliem ir jāparādās ēterā. Nedz Ušakovs, nedz PBK pārstāvji komentārus par šo saraksti toreiz nesniedza.
Aplūkojot vairākus pēdējo nedēļu PBK ziņu sižetus, redzams, ka N. Ušakovs un RD, salīdzinot ar citiem medijiem, ziņās parādās uzkrītoši bieži arī tagad. Piemēram, sižetu par RD rīkotajiem bezmaksas latviešu valodas kursiem PBK izvēlējies filmēt tieši dienā, kad kursantus apraudzīt ieradies arī mērs. Savukārt, stāstot par no Polijas uz Rīgas Svētā Pētera baznīcu pārvestajām senlietām, kuras Otrā pasaules kara laikā izveda no Latvijas, sižeta beigās dzirdams arī N. Ušakova viedoklis. Mediju eksperts Sergejs Kruks, kurš 2007. gadā veicis pētījumu par PBK ziņu saturu, stāsta, ka no citām tās atšķiras ar bieža SC viedokļa atspoguļošanu, pseidoziņu veidošanu, daudz ir sadzīvisku jeb tā dēvētosoft sižetu. Diena novēroja, ka arī dažos soft sižetos ziņu veidotāji pamanās iestarpināt RD. Piemēram, ziņā par Starptautisko kaķu dienu un šo mājdzīvnieku izstādi ir piebilde, ka tajā būs sastopami arī Rīgas runči, kuri būšot teju zvaigznes statusā.
«SC no politiskās arēnas izspieda «bites» - PCTVL -, un tas notika, pateicoties šādai informatīvajai apstrādei, kas bija gan televīzijā, gan krievu avīzēs. Vienkārši «bitēm» nedeva laiku šajos radījumos, tas ir tas, ko SC saprata un prata. Tagad viņiem ir problēma, ka viņi daudz ko ir sasolījuši. PCTVL izspiešana bija ar domu - ja mēs iegūsim pietiekami daudz balsu parlamentā, būs liela frakcija un tad uzaicinās valdībā. Tas nenotika,» par SC interesēm medijos saka S. Kruks. Šobrīd SC caur medijiem cenšoties strādāt ar savu radikālo elektorāta daļu, kura nav apmierināta ar partijas «piekāpšanās politiku».
Visi savējie
N. Ušakovs PBK strādāja līdz 2006. gadam, kad viņš kļuva par Saeimas deputātu. Tieši šajā gadā J. Pirogova SC ziedojusi 2670 latu, liecina KNAB mājaslapā atrodamā informācija. Ciešas saiknes starp PBK un SC atklājas arī biedrības 9.may.lv mājaslapā. RD deputāta V. Baraņņika vadītās biedrības «draugu» vidū redzams arī Oļega Solodova vārds, kam pieder 50% no PBK īpašnieka Baltic Media Alliance (BMA). Turklāt PBK ir biedrības informatīvais atbalstītājs. Patlaban kanāla ēterā ir redzami reklāmas rullīši, kuros skatītāji tiek aicināti ziedot kara veterāniem. Pats V. Baraņņiks savulaik vadīja PBK Juridisko nodaļu, kā arī bijis BMA jurists. Līdz nokļūšanai RD deputāta krēslā viņš bija arī otra BMA īpašnieka Krievijas pilsoņa Alekseja Pļasunova pilnvarotā persona. Savukārt O. Solodovs 2009. gadā bija to 23 uzņēmēju vidū, kuri kopā ar N. Ušakovu devās uz Krieviju, lai piedalītos Maskavas pilsētas dienās un tiktos ar citiem biznesmeņiem.
Tāpat PBK pašlaik rāda reklāmas rullīti ar aicinājumu piedalīties parakstu vākšanā, lai ierosinātu referendumu par pilsonības piešķiršanu visiem Latvijas nepilsoņiem. PBK pārstāvis E. Vējiņš norāda, ka tā ir klienta apmaksāta reklāma, nevis sociāla kanāla kampaņa. Klients esot PCTVL (ir parakstu vākšanas iniciators) pietuvināta biedrība Cilvēktiesību līgu starptautiskās federācijas Latvijas Cilvēktiesību komiteja. Savukārt pirms referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai PBK ēterā bija redzami no BMA līdzekļiem finansēti aicinājumi balsot par.
Vasarā pirms 10. Saeimas vēlēšanām toreizējais Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) no amata atbrīvoja pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas nami ilggadējo vadītāju Andri Lāci. Kā iemesls tika minēts RD Audita un revīzijas komisijas atzinums par vairākiem pārkāpumiem uzņēmumā. A. Lācis atzīst, ka pārmetumi bijuši pamatoti, taču galvenais iemesls esot tas, ka viņš atteicies veikt uzņēmuma budžeta grozījumus un 120 000 latu paredzēt reklāmas izdevumiem. Dažus mēnešus vēlāk, kad uzņēmumu vadīja Kārlis Kavacs, tika noslēgts līgums ar BMA piederošu reklāmas pārdošanas uzņēmumu Baltijas mediju reklāma. Par ko līgums tika noslēgts, neviena no pusēm nekomentē.