Pēc balsojuma Īrijā: Quo vadis, Eiropa?

Libertas kustības "nē" kampaņas pamatā bija uzskats par to, ka līguma pieņemšanas gadījumā tiks pacelti nodokļi un tas radīs apdraudējumu ekonomikas brīvībai. Tajā pašā laikā arodbiedrību pārstāvji balsoja pret, jo līgums, viņuprāt, apdraudēja darba ņēmēju tiesības un nebija pietiekoši sociāli orientēts. Vēl citi uzskatīja, ka līgums apdraudētu abortu aizlieguma atcelšanu Īrijā, veicinātu eitanāzijas ieviešanu vai palīdzētu ieviest viendzimuma laulības, un mazinātu Īrijas Konstitūcijas lomu valstī. Ģenerālis Šarls de Golls reiz ir teicis, ka referendums sniedz atbildes uz jautājumiem, kas sākotnēji netiek uzdoti. Es nebūtu tik kategorisks, izsakot šādu apgalvojumu, taču šajā teicienā ir dzirksts taisnības. Kas bija tie patiesie iemesli, kāpēc Īrijas tauta nenoticēja valsts vadošo partiju viedoklim par to, ka Lisabonas līgums ir izdevīgs gan Īrijai, gan Eiropas Savienībai kopumā, — mums vēl tas būs pamatīgi jāizvērtē. Šodien ir skaidrs, ka referenduma iznākums Eiropas Savienībai izvirzījis pārbaudījumu, kas būs viens no smagākajiem pārbaudījumiem tās vēsturē, lai arī ne pirmais. Lisabonas līgums, kas sekoja kā risinājums Konstitucionālajam līgumam pēc tā noraidīšanas, nodrošina demokrātiskāku Eiropas Savienību, piešķir tai lielāku rīcības spēju un pārskatāmību. Lisabonas līgums palielina Eiropas Parlamenta pilnvaras, paplašina nacionālo parlamentu ietekmi un atbildību, nosakot Eiropas politiku kursu, un nodrošina lielākas iniciatīvas iespējas Eiropas Savienības pilsoņiem sadarbībā ar Eiropas institūcijām. Lisabonas līgums ir 27 dalībvalstu atbilde uz pilsoņu izteikto kritiku par Eiropas Savienības trūkumiem. Šis līgums nepārprotami tuvina Eiropas Savienību tās pilsoņiem, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Eiropas Parlaments nepārprotami atbalsta tā stāšanos spēka. Jaunais līgums ir nepieciešams, lai Eiropas Savienība XXI gadsimtā spētu aizstāvēt savas vērtības un intereses. Bez reformām, ko paredz Lisabonas līgums, turpmāka Eiropas Savienības paplašināšanās un jaunu dalībvalstu uzņemšana ir grūti iedomājama. Eiropas Parlaments aicina dalībvalstu līderus, kas šodien un rīt tiksies ES samitā Briselē, darīt visu, kas viņu spēkos, lai Lisabonas līgumu kļūtu par realitāti. Kāda būtu turpmākā notikumu attīstība? Pirmām kārtām jāturpina līguma ratifikācija, īpaši ņemot vērā, ka 18 valstis jau to izdarījušas. Šo Eiropas Savienības dalībvalstu lēmums līgumu ratificēt ir jāciena tikpat lielā mērā, kā Īrijas balsojuma rezultāts. Mēs sagaidām, ka ES sammita laikā, kas notiks Briselē no 19. līdz 20.jūnijam, Īrijas valdība sniegs sākotnējo izvērtējumu par referenduma balsojuma rezultātiem un iepazīstinās ar priekšlikumiem, kā kopīgi pārvarēt šo grūto posmu Eiropas politikā. Īrijas valdībai jāuzņemas iniciatīva šajā jautājumā. Ne tikai tāpēc, ka tāda ir vispārpieņemta prakse, bet arī tāpēc, ka Eiropas partneriem ir jāizrāda cieņa pret īru balsojumu un jāiepazīstas ar īru skatījumu uz pašreizējo situāciju. Šobrīd būtu nepieņemami un pāragri izteikt jebkuras spekulācijas vai varbūtības par to, kādiem vajadzētu būt risinājumiem. Eiropas Parlaments veltīs visu savu enerģiju, lai pārvarētu radušos izaicinājumus. Mēs sagaidām, ka Eiropas Komisija un Eiropas Savienības dalībvalstu valdības darīs to pašu, aktīvi iesaistot Eiropas Parlamentu šajā procesā. Mūsu mērķis nav mainījies — mēs vēlamies, lai Lisabonas līgums stātos spēkā pirms nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2009.gada jūnijā.