Taču pensiju indeksēšana, ja tam būs līdzekļi, varētu notikt tikai ar noteikumu, ja indeksētas tiek mazās pensijas. "Teorētiski šādu iespēju neizslēdzam, ja redzam uzlabojumus budžetā šī gada laikā," teica valdības vadītājs. Premjers gan atgādināja, ka šo jautājumu var skatīt tikai kontekstā ar faktiskajām budžeta iespējām.
Tāpat panākta arī vienošanās, ka detalizētāk šo jautājumu tālāk vērtēs Senioru konsultatīvajā padomē, kas būs jauns veidojums - kā platforma, kur pārrunāt šādus un citus senioriem aktuālus jautājumus.
LPF vadītājs Andris Siliņš, lai gan pauda gandarījumu par notikušo tikšanos, atzina, ka federāciju līdz galam neapmierina, ka indeksācija varētu būt šogad, bet minimālā apjomā. Tomēr viņš ir gandarīts, ka izdevies aktualizēt arī virkni citu jautājumu, kuros ir jāmeklē risinājumi, lai pievērstos galvenajam jautājumam - Latvijas maznodrošināto pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanai.
"Es izteicu novēlējumu, ka mēs vēlamies, lai konkrēti rezultāti tiktu sasniegti jau tuvākajā laikā, vēlams līdz pašvaldību vēlēšanām," teica Siliņš.
Savukārt labklājības ministre Ilze Viņķele (V) skaidroja, ka, lai gan pašvaldību vēlēšanas ir nozīmīgs atskaites punkts, taču tikpat objektīvi ir sociālā budžeta skaitļi, proti, sociālais budžets joprojām ir ar deficītu. "Un nevis pašvaldību vēlēšanas, bet gan sociālā budžeta stāvoklis būs noteicošais faktors tam, vai mēs varam atļauties indeksēt pensijas šogad," norādīja ministre.
Pagaidām gan amatpersonas atturas minēt konkrētus skaitļus, kāds pensionāriem varētu būt ieguvums no indeksācijas, ja tā notiks šogad, kā arī, cik labai ir jābūt budžeta situācijai, lai indeksāciju varētu veikt. "Es nespekulēšu ar skaitļiem par katru pensionāru, ko viņš varētu iegūt. Būtiskāk būtu vienoties, vai ir iespējama diferencēta pieeja, ka mazāko apjomu indeksē ar lielāku koeficientu, vai tās ir summas, pie kurām šī indeksācija apstājas,'' teica Viņķele. Taču ir zināms, ka kopumā indeksācija gadā varētu izmaksāt ap 4,5 miljoniem latu, un tas atstās iespaidu uz nākamā gada budžetu.
Ministre arī paskaidroja, ka sociālā budžeta specifika ir tāda, ka tajā ir jābūt uzkrājumam, jo tas ir noteikts nodrošinājums pie kādām neparedzētām izmaiņām, piemēram, tādām, kas skar darba tirgu vai demogrāfisko situāciju. Patlaban uzkrājums sociālajā budžetā ir 220 miljoni latu, un, pēc ministres teiktā, tā sociālajam budžetam ir absolūti nedroša situācija.
Arī Dombrovskis atturējās runāt par konkrētiem cipariem, vien norādot, ka ir jāredz, kā attīstās budžeta situācija. "Mēs redzam, ka tendences ir nedaudz pozitīvākas, nekā iepriekš tās plānotas, kas ļauj šādu jautājumu izvirzīt dienaskārtībā. Bet par konkrētiem aprēķiniem ir jādiskutē,'' pauda valdības vadītājs. Ja būs redzami kādi minimāli uzlabojumi, tad ar šo jautājumu notiks virzīšanās uz priekšu. Ja tiks nolemts par labu pensiju indeksēšanai jau šogad, budžeta grozījumi nebūšot nepieciešami.
Savukārt Siliņš norādīja, ka sociālajam budžetam, pēc viņa domām, ir ļoti liela rezerve, ko patlaban izmanto piemaksām pensijām, taču ar šo summu - aptuveni 140 miljonus latu - "var veikt zināmas darbības budžetā". Tomēr, ja valdība nelems par labu pensiju indeksācijai, pensionāri, iespējams, rīkos "kādas nopietnas akcijas", prognozēja Siliņš. Viņš situāciju jau patlaban vērtē kā sprādzienbīstamu.
Jau ziņots, ka februārī Latvijas Pensionāru federācijas domes sēdē vienojās sākt parakstu vākšanu par pensiju indeksācijas atsākšanu no 2013.gada 1.oktobra un aicina iniciatīvu parakstīt arī iedzīvotājiem, kuri nav sasnieguši pensijas vecumu, tostarp jauniešiem pēc 18 gadu vecuma.
Trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu Dombrovskis žurnālistiem norādīja, ka šis ir budžeta jautājums, un, ja paskatās budžeta izpildi gada pirmajā ceturksnī, ir redzams, ka nodokļu ieņēmumu plāns ir izpildīts par 101%. "Plāns pildās ar minimālu pārpildi, līdz ar to nekādas jaunas papildu iespējas budžetā mēs pašreiz neredzam," teica premjers.