Mums bija jādomā par efektivitāti šajos apstākļos un jāmodina cerība cilvekiem tuneļa sākumā, ka gaisma vēl sekos. Jācer, ka vismaz kaut kas no tā visa tiks sadzirdēts.Jāsaka, ka „Jauniešu ministru kabinets” viesis arī lielas pārmaiņas manī, manā apziņā un domāšanā. Ja es agrāk domāju, ka ministrija ir kaut kas tāls un neaizsniedzams, tad tagad aizvien vairāk esmu sapratis, ka ministrija ir atvērta cilvekiem, tā nav hermētiska. Ja es agrāk domāju, ka iesniegt ierosinājumus ministrijā ir tikpat sarežģīti kā sarunāties pa mobilo telefonu ar Valsts prezidentu, tad tagad zinu, ka ir cilvēki, kas ministrijā gaida ierosinājumus, tos reģistrē un pat atbild. Tāpat agrāk man šķita dīvaini, kā žurnālisti kaut ko spēj uzrakstīt no tām ministru sedēm, ja tajās nelaiž iekšā – tagad zinu, ka tas ir tikai laika un telefonsarunas jautājums, lai dabūtu caurlaidi kādai sēdei Ministru kabinetā vai ministrijā (protams, tām, kas nav slēgtās). Visbeidzot es nepavisam nezināju, ka jaunieši droši var pieteikties praksē ministrijā – tur nav nekādu konkursu un atlases un ministrijas iespēju robežās var tikt jebkurš. Projekts man viesis daudz plašāku redzesloku, devis iespēju ieraudzīt valsti no cita skatu punkta un varbūt licis saprast, ka viss nav tik melns, kā to mālējam. Iegūto noteikti centīšos attīstīt savā jauniešu organizācijā „Vārti ģimenei” un, lai mēģinātu iekustināt tos 90% Latvijas jauniešu, kas nezina, kas ir NVO un pilsoniskā līdzdalība.
Pēdējais ieskrējiens
Šodien tādas „izlaiduma tuvošanās” sajūtas... „Jauniešu Ministru kabineta” projekts tuvojas savam beigu cēlienam. Sirreāli – kad sākām darboties, tikko bija izveidojusies V.Dombrovska valdība, šodien budžeta grozījumi ir sasnieguši gandrīz katastrofas līmeni. Savā ziņā mums, jauniešu ministriem, bija dots izcils laiks, jo nav jau grūti ierosināt lietas ministrijas darbā, kurām vajadzīgs milzīgs finansējums.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.