Pētījums: iedzīvotāji nesaprot, ko nozīmē valsts bankrots

Jautājot iedzīvotājiem, vai viņi domā, ka Latvijai draud bankrots, visbiežāk jeb 41% gadījumu tika izvēlēta atbilde, ka mūsu valsts faktiski jau ir bankrotējusi, taču 43% nespēja atbildēt. Savukārt 15% norādīja, ka valsts ir šādās briesmās.

Pētījums atklājis, ka par galveno indikatoru valsts bankrotam iedzīvotāji uzskata lata devalvāciju (25%), bet nākamā populārākā atbilde (23%) – valsts nemaksā algas, sākas vispārēji bankroti, masu protesti un laupīšanas. Savukārt 20% izvēlējās atbildi, ka līdz ar valsts bankroti patiesībā nekas liels nemainās.

Interneta aptaujā piedalījās 650 respondentu.

Aptaujātie eksperti norāda, ka tādā kontekstā, kā politiķi un ierēdņi lieto "valsts bankrots" drīzāk atbilstu vārds - "maksātnespēja".

Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Uldis Rutkaste stāsta, ka ekonomistiem nav termina "valsts bankrots", tā drīzāk uzskatāma par metaforu. Valsts maksātnespēja nozīmē, ka valsts nespēj pildīt savas ārējās vai iekšējās saistības.

Profesors Gundars Ķeniņš-Kings atzinis, ka tautas izpratne par valsts maksātnespēju ir praktiska un tā raksturo iedzīvotāju rūpes par izdzīvošanu grūtos laikos. Vairums iedzīvotāju sagaida, ka valsts nespēs nokārtot savas saistības, ieskaitot algas. Var pieņemt, ka valsts naudas emisiju nepalielinās, jo tad tā faktiski uzteiks līgumus ar ārzemju aizdevējiem. Otrkārt, izpratne par valsts maksātnespēju ir pareiza, norāda G.Ķeniņš - Kings. Precīzas definīcijas nav tik svarīgas kā saprotami problēmu atrisinājumi, viņš uzskata. Te respondenti visvairāk atspoguļo rūpes par sevi un valsti, secina profesors. Var sagaidīt, ka valstij būs jāsamazina izdevumi vai jāpalielina ienākumi (kas pašreiz nav īsti izdevies), jāpārdod valsts manta vai jāaizņemas vēl. Ja tas neizdosies, tad valsts nopietni domās par taloniem. Treškārt, izpratne par lata devalvāciju liekas īpaši neizprasta, uzsver profesors. Lata devalvācija nepalielina valsts maksātspēju. Algu samazināšana samazina arī valsts izdevumus, un tā gan ir sava veida devalvācija, jo samazinās darba vērtība. Situācija liekas ļoti nopietna, bet ne bezcerīga, situāciju skaidro G.Ķeniņš - Kings.