Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Pētījums: Iespējas Latvijā atrast labu darbu ir sliktas; trešdaļa gatavojas braukt uz ārzemēm

Vairums iedzīvotāju savus dzīves apstākļus uzskata par smagiem, jo patlaban iespējas Latvijā atrast labu darbu un adekvāti nopelnīt esot sliktas. 30-35% aptaujāto norādījuši, ka plāno braukt strādāt uz ārzemēm, liecina jaunākie DnB NORD Latvijas barometra dati.

Vērtējot savas ģimenes pašreizējo materiālo stāvokli, iedzīvotāji ar augstāko izglītību noskaņoti optimistiskāk – 48% respondentu norādījuši, ka tas ir viduvējs, kopumā 10% atzinuši, ka tas ir drīzāk labs vai pat ļoti labs (1%) un tikai 7% uzskata, ka viņu ģimenes materiālais stāvoklis ir ļoti slikts.

Negatīvāk noskaņoti izrādījušies aptaujātie ar vidējo, vidējo speciālo vai pamatizglītību – attiecīgi 38% un 37% respondentu ģimenes finansiālo situāciju vērtē kā drīzāk sliktu. Savukārt kā ļoti sliktu to vērtē 17% vidējo vai vidējo speciālo izglītību ieguvušo  un gandrīz trešā daļa jeb 29% aptaujāto, kuriem ir pamatizglītība.

Lūgti novērtēt pašreizējo Latvijas darba tirgus situāciju, lielākā daļa respondentu atbildējuši, ka iespējas atrast labu darbu ir ļoti sliktas. Tādu viedokli pauduši 59% aptaujāto, kuriem ir pamatizglītība, un gandrīz tikpat respondentu, kuriem ir vidējā vai vidējā speciālā izglītība. Iedzīvotāji, kuriem ir augstākā izglītība, ir optimistiskāki, tomēr arī šajā kategorijā galēji kritisku viedokli pauduši 44% aptaujāto. Tiesa gan, šī ir vienīgā no aptaujāto grupām, kurā 1% respondentu norādījuši, ka iespējas atrast darbu ir ļoti labas.

Lai arī daļa respondentu atzinuši, ka ģimenei klājas finansiāli grūti un arī darbu atrast nav tik viegli, vairums iedzīvotāju negrasās braukt peļņā uz citām valstīm. Šādu nostāju pauduši aptaujātie visās izglītības līmeņa grupās – attiecīgi 63% respondentu ar augstāko izglītību, 60% iedzīvotāju ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību, kā arī 57% aptaujāto, kuri ieguvuši pamatizglītību.

Vairums pārējo respondentu, kas ir vidēji 30-35%, norādījuši, ka plāno braukt strādāt uz ārzemēm. Visbiežāk minētie emigrācijas iemesli iedzīvotājiem ar pamatizglītību ir bezdarbs un nespēja nopelnīt (22%), kā arī tas, ka aptaujātie neredz savu nākotni Latvijā (19%) un uzskata, ka citur sociālā aizsardzība būs labāka. Šos pašus iemeslus min arī respondenti ar vidējo (vidējo speciālo) un augstāko izglītību, tomēr vienlaikus respondenti ar augstāku izglītības līmeni lielāku uzmanību pievērš arī tādam faktoram kā vēlmei dzīvot stabilā un sakārtotā valstī (10% respondentu ar augstāko un vidējo/vidējo speciālo izglītību pretstatā 8% pamatizglītību ieguvušo), arī nepatiku pret Latvijā valdošo politisko vidi kā motīvu emigrācijai vairāk nekā citas respondentu grupas izcēluši iedzīvotāji ar vidējo/vidējo speciālo izglītību (11%).


Top komentāri

No Zviedrijas
N
Ar interesi palasiju komentarus. Ka teikts - diskusijas dzimst patiesiba... Manuprat visu problemu pamata ir, ka atzime celoveks, "nesamērīgi mazās algas un nesamērīgi augstās prasības". Algas, par kuram nav iespejams iztikt, degrade cilveku morali, darbaprieku un kaudzi citas ipasibas. Ja cilvekiem ar augstako izglitibu, jastrada par apkopejam, setniekiem utml, - nav ko gaidit no viniem mutulojosu darbaprieku un atdevi. Bet acimredzot uz to Latvija ari iet, ja jau mazizglitotie izbrauc un tadi ka Bo par to tikai priecajas. No zemam algam ir zemi nodoklu ienemumi, kas bremze attistibu infrastruktura, labklajibas socialo tiklu utml. Jadoma, ka latviesi nemaz nav tik savadaki ka citi un bez idesanas maksatu nodoklus, ja pec to nomaksas paliktu pari pietiekami izdzivosanai un zinatu, ka sanems pietiekamu veselibas aprupi, pensiju utml, kas tiek finanseti no nodokliem. Grozies ka gribi, bet par godigu darbu ir jasanem godiga alga.
O, māte Marija!
O
Pirms uzsākt savu biznesu, biznesa plānā jāieraksta, kādu pakalpojumu tu piedāvāsi un kurš to pirks. Lielās ražotnes atkrīt, jo nezinu, kurš mirstīgais no nulles spētu Latvijā uzbūvēt kādu rūpnīcu. Pat cūku fermu būvniecība tiek noprotestēta, nu tad kādas vēl rūpnīcas. Paliek mazais bizness. Grāmatveži, juristi dibina savas pakalpojumu firmas, bet trūkst klientu, līdz ar to ir bankrots, pedagogi atver privātus bērnudārzus, bet vecāki nav maksātspējīgi, arī bankrots. Ar apģērbu tirgošanu var ākstīties miljonāru sievas, tas nav rentabli. Paliek humpalu bizness, tās ir vienīgās vietas, kur vēl apgrozās pircēji. Datoru remonta firmas arī nīkuļo, jo jātur nenormālas cenas, lai sagrabinātu īrei un algai, bet klienti apgūst šīs zinības un savu tehniku remontē paši ar draugu palīdzību. Apavu remonti nīkuļo, jo lētāk ir nopirkt apavus humpalās nekā nest pie meistara. Vēl kaut cik turas frizētavas, bet nu jau klientes pašas apguvušas matu krāsošanu, aiziet tikai nogriezt. Atvērt interneta portālu arī nav rentabli, nebūs ne reklāmdevēju, ne pakalpojumu pircēju. Tāda, lūk, uzņēmējdarbības realitāte Latvijā. Vari uzsākt uzņēmējdarbību, bet tavai precei vai pakalpojumam nebūs noieta, jo cilvēkiem nav naudas.
Ezis
E
Ceru ka saproti ko runā! Te nav nekā stabīla,neko plānot nevar . 90 gadu sākumā PVN bija 12% ,cik ir tagad? Cik inspekcijas ir nākušas klāt!! Tu gribot nevari mazu uzņēmumu uztaisīt nešmaucoties,ja vienīgi strādā viens pats! Pamēģini un paskaties kādai ķēdei būs jāiet cauri tad uzraksti par šito tēmu vēlreiz. Vēlu veiksmi!! Man personīgi par to ka ieguldīju naudu un laiku ,lai sakārtotu teritoriju,pacēla zemes kadastrālo vērtību tikpat lielu kā pilsētas centrā. Ir jābūt galvu saspiedušam ,lai te maksātu nodokļus, labāk tāpat naudu miskastē iemest,jo jēgu neredzēsi.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas