Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Pētījums: Ja balsošana būtu obligāta, pie papildu balsīm tiktu Saskaņa, KPV LV un ZZS

Ja piedalīšanās vēlēšanās būtu obligāta visiem balsstiesīgajiem, tad 13. Saeimas vēlēšanās tas par labu visvairāk nāktu Saskaņai, KPV LV un Zaļo un zemnieku savienībai, secināts pēc Baltijas Mediju izcilības centra pasūtījuma veiktā Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptaujā.

Starptautiskās konferences Ceļā uz drošām vēlēšanām ietvaros publiskoti pēcvēlēšanu aptaujas dati par 13. Saeimas vēlēšanu norisi, mediju un politisko kampaņu ietekmi uz vēlēšanu iznākumu.

Secināts, ka visnotaļ liela daļa - aptuveni 30% - lēmumu par savu izvēli pieņēmuši vēlēšanu dienas nedēļā, un nozīmīgākie informācijas avoti bijuši ģimenes, draugu un kolēģu ieteikumi, kā arī partiju pārstāvju sniegums debatēs.

Arī šīs vēlēšanas izcēlās ar ļoti zemu aktivitāti, pie urnām dodoties vien 54,6% balsstiesīgo. Ja vēlēšanās  obligāti būtu jāpiedalās visiem, tad vislielākie ieguvēji no tā būtu Saskaņa un KPV LV, kas abas jau saņēma visvairāk balsu, bet labums tiktu arī ZZS, kurām šīs vēlēšanas uzskatāmas par neveiksmīgām, aizejošās valdības premjera partijai iegūstot vien 11 mandātus.

Izpētīts, ka televīzija joprojām ir bijusi vēlētājiem visnozīmīgākais informācijas avots par vēlēšanām – 76% no vēlētājiem pirms vēlēšanām bija guvuši politisko informāciju kādā no televīzijas kanāliem. Vienlaikus televīzijas ietekme samazinās – gados jaunie pilsoņi televīziju skatās reti, tās vietā ziņas iegūstot internetā. Pēcvēlēšanu aptauja liecina, ka Latvijas pilsoņi kopumā mediju darbam uzticas.

Aptuveni 70% Latvijas pilsoņi ir aktīvi vismaz viena interneta sociālā tīkla lietotāji, un 18% atzina, ka partiju un kandidātu aktivitātes sociālajos tīklos viņiem bijis svarīgs faktors, lai izlemtu, par kuru partiju balsot. Vairāk nekā puse no pilsoņiem sociālajos tīklos ir manījuši politiskās reklāmas.



 

Tāpat pēcvēlēšanu aptauja liecina, ka 10 partijām bija izredzes iekļūt parlamentā, pārvarot 5% barjeru. 81% vēlētāju partijas izredzes pārvarēt 5% barjeru bija svarīgs vai ļoti svarīgs apsvērums, pieņemot lēmumu, par kuru partiju balsot. Ņemot vērā lielo vēlētāju īpatsvaru, kuri gala lēmumu pieņēma pēdējā nedēļā, īpaši liela nozīme bija tam, cik korekti mediji atspoguļoja un interpretēja sabiedriskās domas aptauju rezultātus.

Domnīcas Providus veiktais sabiedrisko domu aptauju monitorings liecina, ka mediji tikai retos gadījumos atspoguļoja sabiedriskās domas aptaujas tā, lai vēlētājs varētu veikt korektus secinājumus par to, vai kādai partijai ir vai nav izredzes iekļūt Saeimā.

Viss pētījums lasāms šeit.

To, kā partijas veidoja kampaņas, cik tās izmaksāja un cik veiksmīgas vai neveiksmīgas bija, pētīja arī žurnāls SestDiena rakstā Riskēt ar naudu vai solījumiem?

 

Top komentāri

Tikai sifilisa saēstas smadzenes
T
var sagudrot tamlīdzīgus murgus. Vai tad nu tauta ir tikai stulbas avis, un neredzēja, kas par mēslu ir Gobzemis? Vai kāds nezin, ka ZZS jau 28 gadus valsti un tautu slauc, un vai būtu kāds, kas par šiem neliešiem Krauzi, Duklāvu, Tavari vai DRO balsotu?
shnicele
s
shitadus "petijumus" peeta un apraksta krievijas teroristu tikls??kapec tada perversija tike publiceta?Tikpat labi varetu buut petijums par to,ja notiktu dekolonizacija,cik pec tam balsu savaktu SC un citi prokrieviskie meee66li
Stulbiņš NEBALSOTĀJS
S
NEBALSOT ir brīva vārda un brīvu domu tiesība. Piespiedu balsošana ir DIKTATŪRA.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas