Lielākā daļa (68%) Latvijas mājsaimniecību plāno savu budžetu, tomēr saplānotais laika periods ir neilgs. Visvairāk (42%) mājsaimniecību savu budžetu plāno vienu mēnesi uz priekšu. Vairāk nekā trīs mēnešus uz priekšu savu budžetu plāno tikai aptuveni katra desmitā Latvijas mājsaimniecība.
„Tas liecina, ka kopumā iedzīvotāji vēl aizvien ļoti vieglprātīgi izturas pret savām finansēm un nenodrošinās pret iespējamajiem riskiem nākotnē. Šķiet, ka ļoti daudzi no patreizējās valsts un personīgās finanšu krīzes nav guvuši tās mācības, kas tiem ļautu nākotnē neatkārtot pagātnē pieļautas kļūdas," komentēja SKDS pētījumu centra vadītājs Arnis Kaktiņš.
Cilvēki ar zemiem ienākumiem savu mājsaimniecības budžetu plāno aptuveni vienu mēnesi uz priekšu, bet, attiecīgi palielinoties ienākumiem, arī mājsaimniecības budžets tiek plānots ilgākam periodam. Respondenti ar augstiem ienākumiem mājsaimniecības budžetu plāno vidēji trīs mēnešiem.
Vismaz nelieli naudas uzkrājumi ir 67% mājsaimniecību, tomēr ienākumu zaudējuma gadījumā, būtiski nesamazinot izdevumus, iztikt no līdz šim veiktajiem uzkrājumiem vairāk nekā trīs mēnešus spētu tikai aptuveni katra desmitā Latvijas mājsaimniecība.
Iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem iespēju veikt uzkrājumus saredz, ja ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir vismaz 309 lati. Savukārt iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem uzskata, ka ienākumiem jābūt vidēji 504 latiem uz ģimenes locekli, lai veidotu 10% uzkrājumu.
Pētījumu dati iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Katrā aptaujas reizē tiek aptaujājot ne mazāk kā 1000 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.