Četrām reģionālajām partijām, kas kopā ar Vienotību ietilpst partiju apvienībā Jaunā Vienotība (JV), līdzīgi kā līdz šim, pašvaldību vēlēšanās būs savi saraksti. Jēkabpilī, Valmierā un Tukumā paralēli startēs arī Vienotības saraksts, bet Kuldīgā – arī līdzīgi 2017. gada vēlēšanām – Vienotībai sava saraksta nebūs.
Tā kā JV tieši šādā apvienības sastāvā kandidēja arī Saeimas vēlēšanās, to veidojošajām partijām ir tiesības uz zināmu daļu no valsts finansējuma, ko saņem JV. Tādējādi rodas situācija, ka būs novadi, kuros JV vadība faktiski (arī finansiāli) atbalstīs divus sarakstus. Atšķiras arī JV ietilpstošo reģionālo partiju ietekme pašreizējo pašvaldību darbā, jo novada vai pilsētas mēri ir Kuldīgā un Valmierā, bet abu pārējo partiju līderi bijuši pie varas iepriekšējos sasaukumos.
Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars Dienai visas kārtis atklāt nesteidzas, jo 13. martā plānota Jaunās Vienotības domes sēde. Lielākoties pašvaldību vēlēšanās startēs JV saraksti, taču tajās pašvaldībās, kurās ir JV dibinātājas partijas, tās startēs atsevišķi. Diena konstatēja, ka šajos novados 2017. gadā Vienotības sarakstiem klājās salīdzinoši pieticīgāk – Tukumā tas saņēma divus mandātus, Valmierā vienu, savukārt Jēkabpilī nepārvarēja piecu procentu barjeru. Nekonkretizējot A. Kampars minēja, ka Jēkabpils JV sarakstā šoreiz gaidāmas izmaiņas.
Runājot par atšķirībām, ja reģionālās partijas startē atsevišķi vai apvienībā ar tādu partiju, kas Saeimas vēlēšanās pārvarējusi divus procentus un saņem valsts finansējumu, A. Kampars piekrīt, ka sistēmu vajadzētu pārskatīt, lai zināmu finansējumu saņemtu arī vietējie politiskie spēki, kas sekmīgi piedalījušies pašvaldību vēlēšanās. Tomēr, cik saprotams no A. Kampara teiktā, šādam piedāvājumam nav bijis koalīcijas partneru atbalsta.
Tomēr četru reģionālo partiju līderi, kuri visi ir arī JV valdē, Dienai apliecina, ka vairāk par materiāliem labumiem ieguvums no darbošanās partiju apvienībā ir iespēja iegūt informāciju un izteikt savus priekšlikumus. Tāpat reģionālie politiķi apgalvo, ka laiki, kad draudzība ar varas partijām garantēja lielu infrastruktūras objektu būvēšanu konkrētās pašvaldībās, ir pagājuši. "Mums svarīga ir iespēja sēdēt pie viena galda," teic Jēkabpils reģionālās partijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs. Savukārt reģionālie pārstāvji stiprinot JV ar "informāciju un pārliecību, ka arī citās teritorijās dzīvo cilvēki, ne tikai Rīgā un "zaļajās oāzēs"", ar to domājot teritorijas, kam agrāk piešķirts īpašs atbalsts. L. Salcevičs stāsta, ka diskusijās ar finanšu ministru izdevies viņu pārliecināt, ka ir jāatrod līdzekļi, lai pēc nodokļu ieņēmumu pārdales par labu valstij tomēr palīdzētu tām pašvaldībām, kurām ienākumu kritums ir vislielākais.
Informācijas apmaiņu kā vērtīgāko ieguvumu no dalības JV Dienai uzsver arī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, partijas Kuldīgas novadam līdere Inga Bērziņa. Lai arī ne vienmēr izdodoties panākt to, ko vēlētos, tomēr kopumā reģionālo partiju pārstāvji tiekot uzklausīti. Runājot par saraksta sastādīšanu pašvaldību vēlēšanām, viņa stāsta, ka Kuldīga jau iepriekš bijusi samērā liels novads, kuram tagad klāt nāks Alsunga un Skrunda, tāpēc, veidojot jauno sarakstu, tikšot iekļauti arī pārstāvji no šīm pašvaldībām, un partijas biedri tajās jau esot. Pats saraksts līdz galam gatavs vēl nav.
Arī 2004. gadā dibinātās partijas Tukuma pilsētai un novadam valdes priekšsēdētājs Juris Šulcs Dienai atzīst, ka saraksts startam vēlēšanās vēl tikai top. Viņš nenosauca pat potenciālā pirmā numura vārdu, jo procedūra būšot demokrātiska, vērtējot katru kandidātu desmit punktu sistēmā. J. Šulcs uzskata, ka viņa vadītās partijas priekšrocība ir pieredze 2009. gada teritoriālās reformas laikā, kad Tukumam pievienojās 10 pagasti. Viņš izteica cerību, ka uzņēmējdarbības veicināšanai paredzētais finansējums, par kuru tiek daudz runāts, sasniegs arī reģionus un ļaus tajos īstenot nozīmīgus projektus.
Pašreizējā pašvaldību modelī Valmieras pilsēta ir viena no lielajām pilsētām bez lauku teritorijām (līdzīgi kā Jēkabpils). Partijai Valmierai un Vidzemei Valmieras pašvaldībā ir pārsvars, savukārt ar Vienotību ir arī atšķirīga pieredze, jo no tās Burtnieku novadā ievēlētais Edvīns Straume (šobrīd LZS) gāza no novada mēra amata Valmierai un Vidzemei biedru Guntaru Štrombergu. Valmieras mērs Jānis Baiks gan šobrīd ir noskaņots miermīlīgi, sakot: "Mēs Valmierā nekad īpaši partijās neesam dalījušies, izņemot pāris mēnešus pirms vēlēšanām. Cilvēki, kurus ievēl, kopīgi strādā." Tiesa, konkurence kopumā būs liela, jo jaunā novada teritorijā pašlaik esošajās pašvaldībās ir 94 deputāti, bet Valmieras novada domē būs 19. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc abas partijas vēlēšanās startē ar atsevišķiem sarakstiem, dodot iespēju lielākam cilvēku skaitam piedalīties. Diena jau rakstīja, ka Valmierai un Vidzemei sarakstā iekļauti vairāku pašreizējo novadu līderi, kas līdz šim pārstāvēja vēlētāju apvienības vai citas partijas.