Cik latviešu vajag, lai nomainītu spuldzīti? Vajadzīgs viens, kas maina spuldzīti, vismaz trīs palīgi, kas stāv blakus un sniedz vērtīgus padomus, daži apsviedīgi uzņēmēji, kas nodibina SIA Zelta spuldzīte un piesaista Eiropas Savienības līdzekļus spuldzīšu nomaiņas programmai, 34 deputāti, lai izveidotu
Latviešiem un pārējiem eiropiešiem nākas pievērst īpašu uzmanību spuldzīšu maiņas jautājumam un potenciālajiem jokiem par to, jo mājokļu apgaismojuma jomā nobriedusi sen prognozēta revolūcija. Parastā kvēlspuldze, kas jau vairāk nekā 100 gadu ir galvenais mākslīgā apgaismojuma avots, drīzumā pazudīs no veikalu plauktiem, atbrīvojot vietu modernākām tehnoloģijām.
Turpmāk ne ražotājiem, ne pircējiem vairs nebūs izvēles, jo Eiropas Savienība nolēmusi aizliegt kvēlspuldžu ražošanu. No septembra sākuma ES teritorijā vairs nedrīkst ražot 100 vatu kvēlspuldzes, kas pakāpeniski tiks izņemtas no apgrozības. Plānots, ka līdz 2012.gadam atteiksies arī no 60, 40 un 25 vatu kvēlspuldzēm, kas jāaizstāj ar modernākām spuldzēm.
Daži veido krājumus
Latvijas veikalnieki vēsta, ka pagaidām nav vērojams palielināts pieprasījums pēc kvēlspuldzēm, tādēļ nav pamata bažām, ka tās tiks izpirktas krājumu veidošanai kā savulaik sāls un cukurs. No citām Eiropas valstīm gan pienāk ziņas par pieprasījuma kāpumu, piemēram, Vācijā pirmajā pusgadā kvēlspuldžu noiets pieaudzis par 35%. Arī daudzi briti ir saniknoti par Briseles kārtējo mēģinājumu iejaukties viņu dzīvē, aizliedzot ierastās spuldzes. "Esmu iepircis kvēlspuldžu krājumus, ar ko varētu pietikt 15 gadiem," raidsabiedrībai BBC stāsta ES lēmuma pretinieks Glins Hjūss.
ES amatpersonas uzsver, ka modernās spuldzes ir daudz taupīgākas un videi draudzīgākas par kvēlspuldzēm. "Es nešaubos, ka, tiklīdz eiropieši sāks izmantot neefektīvo spuldžu modernās alternatīvas, viņi novērtēs to sniegtās priekšrocības," uzskata ES enerģētikas komisārs
XIX gadsimta nogalē ieviestās kvēlspuldzes ir diezgan neefektīvs gaismas avots, jo vairāk nekā 90% enerģijas pārvērš siltumā, nevis gaismā. Kvēlspuldžu vietu eiropiešu mājokļos varētu ieņemt kompaktās fluorescējošās jeb tā sauktās ekonomiskās spuldzes, kas patērē par 80% mazāk enerģijas. Eiropas Komisijas aprēķini liecina, ka pēc spuldžu nomaiņas katras mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņš varētu samazināties par 10—15% un ietaupītos desmitiem un simtiem latu.
Spoža nākotne
Skeptiķi iebilst, ka ekonomiskās spuldzes nebūt nav tik izdevīgas un videi draudzīgas. Daudziem ir bēdīga pieredze ar šīm spuldzēm, kas nopirktas par bargu naudu cerībā ietaupīt elektrību, bet pēc pāris mēnešiem spuldzītes izdegušas. Ražotāji nenoliedz, ka šīm spuldzēm kaitē bieža ieslēgšana un izslēgšana, tādēļ tās nav ieteicamas tādām telpām kā vannas istaba vai tualete.
Dabas draugi raizējas, ka fluorescējošās spuldzes satur dzīvsudrabu, tādēļ tās nevar vienkārši izmest atkritumos. Speciālisti mierina, ka spuldzes saplīšanas gadījumā cilvēku veselība nav briesmās, jo šajās spuldzēs dzīvsudraba ir 100 reižu mazāk nekā vecā parauga termometros. Fluorescējošās spuldzes tiek kritizētas arī par slikto gaismas kvalitāti, kas var saasināt migrēnu, epilepsiju un citas slimības.
Visticamāk, par galveno apgaismojuma veidu nākotnē kļūs nevis fluorescējošās spuldzes, bet gan gaismu izstarojošās diodes (LED), kas patērē vēl mazāk elektroenerģijas un nodrošina patīkamāku gaismu. Pagaidām šo gaismekļu ieviešanu apgrūtina lielās sākotnējās izmaksas (100 vatu kvēlspuldzes ekvivalents maksā 39 latus), tomēr šo ieguldījumu pāris gados var atpelnīt ar mazākiem elektrības rēķiniem. Diodes kalpo 50 reižu ilgāk nekā kvēlspuldzes, tādēļ spuldžu nomaiņa nākotnē varētu kļūt par diezgan retu parādību. Acīmredzot pagātnē paliks ne tikai kvēlspuldzes, bet arī klasiskais joks par spuldzīšu maiņu.