G.B. Kā jūs vērtējat, vai ar Aleksandru sāktais sākumu īsziņu romāniņš, vēlāk satikšanās atbilst labām ģimenes prakses vērtībām?
O.K. Es saprotu, ka no Aleksandras puses tā bija kā sava veida spēle, arī spēle no manas puses, jo man bija zināms Aleksandras numurs pirms tam.
G.B. Pirms kam?
O.K. Nu kā, es izstāstīšu divos vārdos. Es zināju, ka tas ir Aleksandras telefons, un es iz-spēlēju spēli, ka tā ir nepazīstama meitene, kas it kā man ir piezvanījusi, nu, nevis piezvanījusi, bet atsūtījusi sms. Jo, redziet, ne tikai žurnālistiem ir zināmi politiķu mobilie telefoni, bet arī politiķiem — žurnālistu.
G.B. Labi, tālāk, spēle…
O.K. Nu, mēs ar viņu satikāmies. Aizgājām ar viņu uz viesnīcu. Kas tā bija par viesnīcu, kur mēs iedzērām?
A.J. Alberta hotel.
O.K. Jā, Alberta hotel, tad es aizvedu viņu uz mājām. Pēc tam mēs vēl tikāmies?
A.J. Vēl vienu reizi.
G.B. Klubiņā jūs arī bijāt, vai ne?
O.K. Jā, bija tā. Fīlings, vai kā viņu tur sauc.
G.B. Un pieskaršanās meitenei ir spēles sastāvdaļa?
O.K. Jā, mēs dejojām.
G.B. Un pieskaršanās meitenei mašīnā arī ir spēles sastāvdaļa?
O.K. Ko jūs domājat ar pieskaršanos mašīnā?
G.B. Pieskaršanos meitenes kājām…
A.J. Kājām, vēl dažādām ķermeņa daļām, skūpsti…
O.K. Nu, es neteiktu, ka tie bija skūpsti.
G.B. Tad tā ir spēles sastāvdaļa vai tā nav spēles sastāvdaļa?
O.K. Nu, tā bija tāda draudzīga parunāšana.
G.B. Pieskaršanās ir draudzīga parunāšana?
O.K. Nu… kā to lai sauc, es to neteiktu, ka tā bija pieskaršanās.
G.B. Jūs viņai nepieskārāties vispār?
O.K. Mmmm .. atvadoties mēs noskūpstījām viens otru.
G.B. Bet tā bija spēles sastāvdaļa?
O.K. Nu, jā, protams.
G.B. Un cik tālu jūs bijāt gatavs spēlēt šo spēli?
O.K. Es visu laiku biju gatavs spēlēt šo spēli.
G.B. Jūs bijāt gatavs ar viņu arī pārgulēt?
O.K. Nu ..tādi priekšlikumi no viņas puses neizskanēja.
A.J. Un no jūsu puses?
O.K. (pauze) ..es neko tādu neatceros, vai jūs varat ko tādu apstiprināt?
A.J. Un ko nozīmēja vārdi — varbūt ejam augšā padzert tēju? Kā to varēja traktēt, burtiski?
O.K. Es domāju, ka drīzāk burtiski.
G.B. Jūs gribējāt ar viņu dzert tēju?
O.K. Jā.
G.B. Un neko vairāk.
O.K. Nē.. nē.
G.B. Vai šī spēle atbilst labai ģimenes praksei, vai jūs ieteiktu visiem ģimenē mazliet paspēlēties ar jaunām blondām meitenēm?
O.K. Vispirms sāksim ar to, ka es zināju, ka šādi eksperimenti tiek veikti ar politiķiem, nu, piemēram, es pat zinu konkrētus cilvēkus, ar kuriem tas ticis darīts.
A.J. Presē vai televīzijā?
O.K. Nē, tā vienkārši ir neoficiāla informācija
(..)
G.B. Bet sakiet, kāpēc jūs iesaistījāties šajā spēlē?
O.K. Man bija interesanti redzēt, cik tālu žurnālisti ir gatavi eksperimentēt ar politiķiem.
G.B. Un, ja žurnāliste būtu gatava ar jums pārgulēt eksperimenta, spēles vārdā, tad jūs arī pārgulētu?
O.K. Eksperimenta vārdā? Domāju, ka nē.
G.B. Bet tā kā skūpstīties jūs bijāt gatavs spēles vārdā?
O.K. (pauze)
G.B. Nu, nešaubieties, sakiet.
O.K. Es to te tagad nevaru apstiprināt, ka tā bija skūpstīšanās. Jā, mums bija atvadu skūpsts, un viss.
A.J. Atvadu skūpsts, cik ilgs?
O.K. Oi, ziniet, es laiku neuzņemu atvadu skūpstiem.
G.B. Bet es jautāšu vēlreiz par ģimenes vērtībām. Jūs esat precēts cilvēks, jums ir bērni, mazs bērns, jums ir sieva, jūs esat LPP..
O.K. Es redzu, ka jums ir līdzi partijas statūti.
G.B. Protams, tā kā jūs zināt visu par žurnālistiem, mēs — par jūsu partiju. Jūs pārstāvat partiju, kas stingri iestājas par ģimenes vērtībām. Vai šī spēle, ko jūs izspēlējat, pie-ņemsim, eksperimenta vārdā, pieņemot, ka jūs zinājāt, kas ir otrā galā, vai jūs domājat, ka tā ir laba ģimenes prakse?
O.K. Nu, redziet. A… Nu kas ir laba ģimenes prakse? Jūs esat definējis, kas ir laba ģimenes prakse?
G.B. Bet jums jāatbild uz šo jautājumu, nevis man.
O.K. A…. es teiktu, ka es šajā spēlē neko tādu sliktu nesaskatīju ..un man nav nekas slēpjams.
A.J. Vai jūsu sieva ir informēta par šo gadījumu?
O.K. Jā.
A.J. No sākta gala?
O.K. Jā, viņa ir informēta.
A.J. Un kāds ir viņas viedoklis?
O.K. Diezgan negatīvs. Viņa teica, ka šādas spēlītes nav… nav, teiksim, pārāk, kā lai saka, kā lai …es tagad neatceros precīzi. Katrā ziņā viņas nostāja nebija pozitīva.
G.B. Vai šī ir pirmā tāda jūsu spēle?
O.K. Nu… Es agrāk neesmu saņēmis šāda rakstura īsziņas no nepazīstamām sievietēm vai no pazīstamām žurnālistēm.
G.B. Vai jums ir bijuši ārlaulības sakari?
O.K. Nu ziniet, jūs uzdodat tādus jautājumus...
G.B. Tas ir jautājums par ģimenes vērtībām.
O.K. Tas jau skar manu personīgo dzīvi, nevis publisko, un uz jūsu šādiem jautājumiem es neatbildēšu.
G.B. Labi. Bet tad citu spēļu nav bijis?
O.K. Nu kā, citas? Ja es saņemu īsziņu no pazīstamas žurnālistes, tādas spēles nav bijis.
A.J. Bet kā jums bija viņas telefona numurs, ja viņa līdz šim nekad nebija ar jums kontaktējusies?
O.K. Man ir zināmi Dienas darbinieku telefoni.
A.J. Visi?
O.K. Mobilie — jā, tā nav klasificēta informācija.
G.B. Sakiet, vai jūsu partija arī zināja no pirmās spēles dienas par šādu spēli?
O.K. (Iesmejas) Nē, es neuzskatīju par vajadzību informēt, piemēram, Šleseru.
G.B. Vai tagad viņi par to zina?
O.K. Nē, uz pašreizējo mirkli viņi to nezina.
G.B. Kā jums šķiet, ja mēs rīt šo visu uzrakstīsim avīzē, viņi teiks, ka viss ir kārtībā, vai jūs neesat drošs par viņu pozīciju?
O.K. Es domāju, ka mēs varētu šo jautājumu izrunāt nākamajā valdes sēdē.
G.B. Bet jūs uzskatāt, ka jūsu spēlētā spēle atbilst jūsu partijas statūtiem un ka tā ir šo statūtu rāmjos. Proti, «politiska partija, kas apvieno Latvijas pilsoņus un nepilsoņus, kuri atzīst ģimeni par sabiedrības nozīmīgāko vērtību, (..) kurā tiek iedibināta garīgās un morālās vērtības, turpinātas dzimtas un tradīcijas»? Vai šī jūsu spēle bija jūsu partijas statūtu rāmjos?
O.K. Es domāju, ka par to lai lemj valde.
G.B. Es jautāju jūsu viedokli, nevis valdes. Valdei vēl mēs pajautāsim.
O.K. Valdes viedoklis man ir saistošs.
G.B. Es jautāju jūsu viedokli. Jums taču ir viedoklis?
O.K. Redziet, tā kā Dienas mērķis bija spēle un mans mērķis bija spēle, un tur nebija konkrēti tālejošāki nodomi, pavest Dienas žurnālisti, tad es neuzskatu, ka tas būtu pret-runā ar punktu 4.1., kuru jūs te citējāt.
G.B. Tātad rāmjos, kas nozīmē, ka jūs pēc šīs spēles labprāt turpinātu darbu partijā?
O.K. Kā jau es teicu, par manu darbu partijā… atbildot uz jūsu jautājumu tieši, jā.
G.B. Vai šādas spēles drīkst spēlēt ministri, kas ir sabiedrībā savā ziņā pirmās personas?
O.K. Es domāju, ja žurnālists uz to izprovocē, kāpēc gan ne?
G.B. Tātad, drīkst?
O.K. Jā.
G.B. Vai jūs arī tālāk spēlēsies šādas spēles, ja jums kāda pazīstama žurnāliste uzrakstīs kādu īsziņu?
O.K. Oi, ziniet, es tagad esmu tā vīlies tajās žurnālistu īsziņās, es domāju, ka es vispār vairāk uz žurnālistu īsziņām neatbildēšu.
G.B. Kāpēc vīlies, vai tad nebija patīkama meitene?
O.K. Nu, bija patīkama.
G.B. Bet kur tad vilšanās? Jūs taču zinājāt, ka žurnāliste, vismaz jūs tā sakāt?
O.K. Jā, es zināju.
A.J. Bet jūs bijāt gatavs, ka nākamajā dienā tas varētu parādīties avīzē?
O.K. Jā, es biju gatavs, ka nākamajā dienā varētu kaut kas tāds parādīties.
A.J. Jūs būtu negatīvi pret to noskaņots vai tas neatstātu nekādu iespaidu?
O.K. Nē, nu es vienkārši pēc tam pateiktu savu pretējo viedokli par šo publikāciju. Un viss.
G.B. Bet kāpēc jūs esat vīlies?
O.K. Es nojautu, ka par to varētu tikt uzrakstīts.
G.B. Bet kur tur vilšanās?
O.K. Nu, vilšanās, nu kā, Aleksandra pēc tam ..sūtīja īsziņas, pēc tam pazuda.
G.B. Jūs gribējāt uzturēt ciešākus sakarus?
O.K. Viņa izrādīja interesi, teiksim, ko es lasu, ko es klausos, es viņai arī iedevu grāmatas, ko lasīt.
G.B. Super. Bet kur tad vilšanās? Viņa negāja tālāk?
O.K. Nu, tāpēc, ka manas bažas piepildījās, ka tā spēle tika darīta tikai tāpēc, lai par to uzrakstītu. Es domāju, ka tā ir viņas personīgā iniciatīva.
G.B. Personīgā interese par jums kā par ministru un vīrieti?
O.K. Nu jā, tāda paspēlēšanās drīzāk..
G.B. Vai šis gadījums varētu nākotnē kā ietekmēt jūsu ģimenes dzīvi vai viss paliks, kā nekas nebūtu bijis?
O.K. Laiks rādīs.
G.B. Bet jūs neko nenožēlojat? Spēle sanāca?
O.K. Es esmu sapratis, ja žurnālistiem būs vēlēšanās ar mani kontaktēties, ne varbūt par tiešajiem maniem darba jautājumiem, bet citiem, vienkārši es ar viņiem vairāk nekon-tak-tēšos, par jautājumiem, kas neskar manus tiešos darba pienākumus.
A.J. Vai jūs vērtējat šīs mūsu tikšanās kā tikai draudzīgas, vai jūs neesat šo tikšanos laikā izteicis seksuāla rakstura piedāvājumus, piezīmes?
O.K. Es tās uztveru kā visnotaļ draudzīgas.
G.B. Ko nozīmē «visnotaļ»?
O.K. Nu… es neuzskatu, ka es izteiktu seksuāla rakstura piedāvājumus.
A.J. Un ko nozīmēja jūsu kompliments – jums ir skaistas krūtis?
O.K. Nu… tas atklāj manu viedokli par krūtīm, tajā mirklī, acīmredzot..
G.B. Varbūt ir kaut kas tāds ko mēs nepajautājām, bet ko jūs gribētu pateikt sabiedrībai?
O.K. Sabiedrībai? Ko es gribētu teikt? Pašreiz jau nav ko īsti piebilst. Bet ja man būs, es par to noteikti jums došu ziņu.
G.B. Vai jūs ieteiktu ģimenē, kurā ir vīrs, sieva, bērni, vai jūs atbalstītu, ja kādreiz šādi paspēlējas vīrietis, kādreiz sieviete, vai jūs atbalstāt šādu paspēlēšanos uz malu?
O.K. Nē, nu ja… sabiedrībā publiskām personām ir jābūt gataviem, ka viņiem būs jākontaktējas ar ļoti daudziem cilvēkiem, un jūs nekad arī nezināsiet, vai, teiksim, nezināma meitene..
G.B. Nē. Es jautāju, vai jūs atbalstāt šādas paspēlēšanās vai neatbalstāt?
O.K. Es tur neredzu neko sliktu, ja starp politiķiem un žurnālistiem ir draudzīgas attiecības.
G.B. Nē, es jautāju citu, piemēram, ir vīrs, ir sieva, un, ja vīram uzraksta jauna meitene, vai jūs atbalstāt, neatkarīgi no tā, vai viņš ir ministrs, politiķis, strādnieks, ceļa būvētājs, vai viņš var atļauties rakstīt šādas īsziņas. Vai atbalstāt, ka dažkārt var tā paspēlēties?
O.K. Nē, to tā nevar vispārināt, tas ir jāskatās no katra individuālā gadījuma.
G.B. Un šajā gadījumā jūs spēlējāties kā politiķis, nevis kā vīrs?
O.K. Kā publiska persona, drīzāk, tā to varētu teikt.
G.B. Bet jūs ar savu publisko rīcību dodat savā ziņā rīcības paraugu sabiedrībai, ne tā?
O.K. Jebkurš cilvēks ar savu rīcību…
G.B. Bet jūs kā publiska persona. Tas nozīmē, ka jūs ar šādu rīcību rādāt, ka šādi spē-lē-ties drīkst. Vai jūs arī sakāt, lūdzu spēlējieties, vīri?
O.K. Nē, katrā gadījumā, šī te komunikācija ar Aleksandru nebija kaut kāds de-mon-strējums tam, ka es gribētu kaut kādā veidā kādiem citiem cilvēkiem, demonstrēt to, lai citi, jūs citējot, lūdzu rīkojaties tā, vīri.
G.B. Un jūsu sirdsapziņa, kā jūs jūtat, tagad ir tīra?
O.K. Mana?
G.B. Jā.
O.K. Citējot amerikāņu klasiķi – tīra kā apgrauzts suņa kauls.
G.B. Un necitējot. Citējot sevi?
O.K. Citējot, citējot. Mēs dzīvojam postmodernisma laikmetā.
(..)
G.B. Vai jūs pats neesat domājis par partijas, par ministra posteņa pamešanu? Šajā gadījumā, pēc šādas spēles, ko jūs nožēlojat, precīzāk, esat vīlies?
O.K. Vēl neesmu domājis par šādu jautājumu.
G.B. Un par ministra posteņa pamešanu?
O.K. Mans priekšnieks ir Ivars Godmanis, un tas ir tas cilvēks, kurš noteiks, vai man jāpaliek.
G.B. Vai jūs gaidīsiet publikāciju, vai pie Godmaņa aiziesiet pats pastāstīsiet, un arī partijas priekšsēdētājam pastāstīsiet — ir noticis šāds gadījums?
O.K. Nē, nu, es uzskatu, ka Godmanim — ja jau, teiksim, tas tiks drukāts, tad viņam tas būtu jāzina, protams, par šādu notikumu.
G.B. Tad jūs gaidīsiet publikāciju?
O.K. Es vēl padomāšu pēc sarunas, kā labāk rīkoties.