Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +4 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Pirmā Saeimas deputāta vizītkarte latgaliešu valodā

11. Saeimas deputāts Juris Viļums (Reformu partija) otrdien tvitera kontā nopublicējis savu vizītkarti latgaliešu valodā, kā apgalvo pats deputāts šī "esot pirmā Saeimas deputāta vizītkarte latgaliešu valodā".

"Tadām!!! Cik zynu, tod itei pyrmuo Saeimys deputata vizitkarte latgalīšu volūdā! Izdūta par vaļsts naudu :)"- raksta A.Viļums.

Top komentāri

Arvids Turlajs
A
,, Lettgalien frei,, voi Latveja ir breiva nu latgalim ? 1920.goda janvara Ulmaņa Pagaidu valdeibys karaspāks sadarbeibā ar Puolejis karaspāku okupēja leluokū dali nu latgaļu tautys apdzeivuotuom teritorejom. Ulmaņa Pagaidu valdeibys karaspākā nu 1919 goda vosorys tyka īkļautys divejis breivpruoteigys, nacionalys karaspāka vīneibys vuocu landesvers jeb zemissorgi un Latgolys partizaņu pulks. Obys slāgtuos vīneibys vairuokys raizis pec skaitliskuo sastuova puorsnīdze jebkuru nu pagaidu valdeibys pulkim. Tīši ituos vīneibys kūpeigi ar puolim atbreivuoja Daugavpili, Rēzekni Pītālovu. Tīši ituos vīneibys cīte vyssmoguokūs zaudejumus. Puolejis karaspāks pec Latgolys okupacejis sovu ījemtū teritoreju atstuoja. Latgolys partizāņu pulks aptuveni 4500 cylvāku un vuocu zemissorgi 1921.godā tyka izformeiti. Īmaslys tam breivpruoteiba, i īspiejamuo pretesteiba atjemūt privātipašumu vuocu minoritātei un Latgolys teritorejis anekseja ignorejūt 1917 goda Riezeknis kongresa lāmumus par autonomeju. Pec Latgolys teritorejis okupacejis vara natyka nūdūta Latgolys pagaidu zemis Padūmei. Latgolys okupacejis apgobolam tyka īcalts prīkšniks, īvīsta komandanta stunde. Satversmis vieleišonys nūtyka kara stuovūkļa laikā. Parteju veiduošonuos nūtyka styngrā apgobola prīkšnīka īcaltu īriedņu uzraudzeibā. Latgolys autonomistu īspiejis veikt agitaceju tyka maksimali īrūbežuotys. Vieleišonuos jāme daleibu arī okupacejis karaspāka vīneivys. Taidu ,,demokratisku vieleišonu,, rezultatā tyka radeita Satversme, kura izveiduoja Latveju par unitaru valsti, Latgolys deputati par attīceigim Satversmis punktim nabolsuoja. Nūslādzūt 1920.goda augusta mīra leigumu, komisejā nabeka nivīna Latgolys puorstuovja, kuo rezultatā Padumju Krivejai tyka atstuotys latgaļu apdzeivuotys teritorejis ar aptuveni 45000 latgaļu Drysys, Nevelis, Sebežys rajonūs. Drysys latgaļu syuteituos delegacejis praseibys tyka nūraideitys. Latgali tyka atstuoti asimilacejai. 2008.goda vosorā Latgaļu savīneibys bīdri apceļuoja Drysys aprinki un atroda tikai latgaļu vītvuordus, pat katuoļu kopi nabie atrūdami. Jau nu pošys Latvejis vaļsts izveiduošonys suokuma tyka nūsprausts skaidrs mierkis izveiduot vīnuotu latviešu nāceju ar vīnu tai saucamū jaunu literarū volūdu. Lībīšus, Latvejis vaļsts, kai tautu naatzyna vyspuor vasalus 80 godus , tautys skaiteišonā jī tyka uzskaiteiti kai latvieši. Tikai tagad kod lībīši pazaudēja sovu volūdu daļai nu latviski runojūšīm dūta privilegeja sevi īrakstēt par lībīšim. Teoretiski ja jī prostu rakstēt dzymtajā volūdā jūs īsnīgumus vādzātu pījimt īstuodēs, vineigais deputats lībīts varātu zvārastu sacēt lībiski ja zynuotu dzymtū volūdu. Latgaļu volūdu pasludynuoja par dialektu latviešu volūdai i pakuopeniski izspīde nu lītvedeibys i školom. Latgolu kolonizēja ar baltīšu īriednim un faktiski padareja Latgolu par īkšeju koloneju ar lātu dorbaspāku i lātom izjvīlom lynim, īvīšūt vaļsts monopolu. Vuocu minoritatei atsovynuotū zemi Kurzemī un Vidzemī sadaleja div orklu saimisteibuos, tai rodūt bāzi kolpu dorbam nu Latgolys. 1940.goda vosorā Latveju anektēja PSRS, kura turpynuoja Latvejis politiku agrarajā vaicojumā, šūraiz zemis ,,taisneigys ,, sadalis rūbežu nūspraužut 10 ha apjūmā. Volūdys jautojumā padumju vara turpynuoja Ulmaņa tradicejis latgaļu volūdai pīkarūt vēl tymsūneibys un katruoliskuos atpaliceibys zeimi, leidz 1959 godā tyka nūteikts drukys aizlīgums, kurš ar dažim izjāmumim ir spākā leidz šai dīnai. Pec LPSR isastuošonuos nu PSRS, latgaļu stuovūklis nasameinejuos. Školuos bārnuduorzūs vaļsts īstuodēs latgaļu volūda nateik vyuceita. Dažaidu okupacejis varu rezultatā latgaļu tauta treis paaudzēs nav vyuceita dzymtajā volūdā un tikai daži symti cylvāku muok rakstēt dzymtajā volūdā. Jaunuokuo paaudze leidz 20 godu vacumam leluokajā vairumā namuok na tikai rakstēt, bet pat i runuot latgaļu volūdā. Latvejis vaļsts jau 2000.godā varēja pasludynuot ka Latveja ir,, lettgalien frei,, kai tū izdareja nacistiskuo Vuoceja ar ebrejim Latvejā ūtruo pasaulis kara godūs, ja nabyutu suokusēs latgaļu tautys atmūda. 2000 godā nūtyka tautys skaiteišona, kurys laikā naskotūtīs uz varys etnocyda politiku pret latgalim daudzi tai saucamī latvieši breivajā ailī ,, cyta volūda,, īraksteja latgaļs jeb latgalīts. Prūtams tys beja beistams precedents deļ vīnuotys ,,vaļsts nācejis,, latviešiem. Latveja izīt iz naradzātu precedentu, viltoj tautys skaiteišonys rezultatus, latgaļus pīskaita pi latviešiem, jūs dzymtū latgaļu volūdu pi latviešu volūydys. Ar cylvāktīseibomit kai vyss kuorteibā školuos teik vyuceita ,,dzymtuo,, volūda. Informaceja par tautys skaiteišonys rezultatim nūnuoce presī. Tuvojās jauna tautys skaiteišona. Pa desmit godim latgalim bie cālusēs pašapziņa. Latgali vairs nasabeistuos publisku dzīduot i runuot. Latvejis vaļsts nāceja ir apdraudeita, juo latgali Latgolā sastuoda vysmoz pusi a puorejā Latvejā aptuveni trešdali. Steidzami ,, lai sakuortuotu Latvejā dzeivojūšuos tauteibys,, 2008.goda 8.aprelī teik izdūti MKN Nr 246 , kuri styngri nūsoka kaidys tauteibys dreikst uzskaitēt Latvejā, latgali, kai tauteiba teik nūraideita, apsprīdis dokumenti par tauteibu,, latgaļs,, teik iznycynuoti kai mazsvareigi. 2010.godā Latgaļu savīneibys bīdri formuļāja dūmu, ka napīcīšams saskaitēt latgaļus un bīdreiba,, Latbull,, īsnīdze prīkšlykumu pyrmū raizi Latvejis viesturī saskaitēt latgaļus. Jautojums , pec vairuokim mieginojumim diskriditēt latgaļu volūdu kai vīnu nu 500 izlūksnem pyrmajā skaiteišonys mieginojumā Saulkrostūs un Rībeņus, ar lelu trūksni izkryta cauri. Respondenti taidu,, zynuotnisku,, pījeju nasaprota. Latviski runojūši īriedni izļēme, ka mozuoks ,,ļaunums,, Latvejai tiks nūdareits, ja tautys skaiteišonā uzdūs jautojumu; voi gimenī lītoj latviešu volūdys paveidu. Prūtams tī kurim ģimenis nav, voi ir jauktys gimenis, kur volūdu nalītoj , natyka uzskaiteiti. Cik taidu Latvejā ir ? Naskotūtīs uz taidu tendenciozu jautojumu aptuveni 168000 tykstūši respondentu atbildēja, ka lītoj. Tys vyss pec 90 godus mierktīceigi pīkūptys politykys, ka latgaļu volūdai nabyus byut. Prūtams 2011.goda tautys skaiteišonys rezultatus viltuot vairs navādzēja juo ailis ,,cyta,, tauteiba nabie. Tauteibu un dzymtū volūdu nūteice ,,klasifikators,, Latgaļs sevi drūši varēja īrakstēt par krīvu, juo LR Augstuokuos tīsys senāts sovā sprīdumā latgaļu volūdu atzins par svešvolūdu i pīleidzynuos krīvu volūdai. Nalaimeigys sakriteibys rezultatā tymā pošā 2000. godā stuojās spākā Vaļsts volūdys lykums. Lykumdeviejs pasludynuo vacū latgaļu volūdu par jaunuos latviešu volūdys viesturisku paveidu, kuru sagloboj attīsta i aizsorgoj vaļsts. Lykumdeviejs bie puorlīcynuots , ka pec taidys tautys sakauseišonys nivīns vairs naīsadrūšynuosīs uzrunuot Latvejis vaļsti latgaļu volūdā, juo formāli taidys tīseibys ar lykumu tyka nūteiktys. Logiski, ka navar saglobuot volūdu jū aizlīdzūt lītuot lītvedeibā. Lels bie puorsteigums LR uzjāmumu registram, kod vīna bīdreiba īsnīdze statūtus latgaļu volūdā. Prīkš Latvejis vaļsts tei beja nadzierdāta nakauneiba nu latgaļu pusis, kurai nakavejūtīs tyka dūts pretspors. Registraceja atteikta. LR Austuokuos tīsys senāts ar sprīdumu apstyprynuoja, ka latgaļu volūda ir svešvolūda Latvejā un pīleidzynoma krīvu volūdai. Sprīdumā ir atsauce iz Martys Rudzeitis gora dorbu nu padumju latgaļu drukys aizlīguma laikim. Itymā dorbā ,,izcyluo,, zynuotnīce apšauba latgaļu pīdereibu latviešim. Paļdis dīvam juosoka, ka Senāta tīsnešim bie tik daudz pruota naatsauktīs iz vuocu okupacejis laika ,, Kleistu muižys zoologiskuos medicynys instituta,, sliedzieni, voi latgali pīder pi ,,augstuokuos,, latvīšu ,,rasis.,, Kaida izeja nu situacejis ? Ir tikai vairuoki varianti pyrmais; 1. Ar lykumu atzeit , ka ir vīna latvīšu tauta ar divom rokstu volūdom, kurom vīnaidys tīseibys vysā Latvejis teritorejā un Latvejis valstej juovyuca obys volūdys it sevišķi īriednim. 2. Ar lykumu atzeit ka ir Latvejā ir treis vacys tautys latgali, latvīši , lībīši. Latgaļu volūdai Latgolā ir regionaluos volūdys statuss. 3. Tyrpynuot latgaļu pīspīdu asimilaceju ignorejūt starptautiskuos tīseibu normys. Jautojums voi ir īspejams apturēt latgaļu atmūdu ? 2013.goda 25.aprelī. Jūprūjom naregistreituos bīdreibys Latgaļu savīneiba dybynuotujs A.Turlajs.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas