Atstādināšanas iemesls meklējams jau pērnā gada vasaras sākumā, kad D.Šmite un biroja arodbiedrības vadītāja Annija Dāce nosūtīja Saeimas Cilvēktiesību komisijai Tiesībsarga biroja darbinieku algu sarakstus. Pēcāk Tiesībsarga birojs dienesta pārbaudē secināja, ka tas esot likumpārkāpums – izplatīta esot ierobežotas pieejamības informācija.
Pagaidām vēl pieejams vien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas sprieduma saīsinātais variants, līdz ar to nav zināms, kādi bija tiesas motīvi lemt, kā tā lēmusi. Pilnais spriedums būs pieejams pēc apmēram divām nedēļām. «Varu vien pateikt to, ka noteikti spriedumu pārsūdzēšu, taču jāatceras, ka tas ir pirmais solis šajā procesā,» saka D.Šmite. Viņa atzīst, ka tiesas spriedums bija viņai pārsteigums, jo viņa ir pārliecināta par savu taisnību. Par informācijas nosūtīšanu Saeimas komisijai viņa saka – jebkuram ir zināms, ka iestādēm, kuras finansē valsts, algu saraksti nevar būt noslēpums, «tos taču var pieprasīt jebkurš iedzīvotājs».
D.Šmitei tiesībsargs kopš oktobra noteicis dīkstāvi, jo atstādināt no darba var tikai uz dažiem mēnešiem. Atlaist viņu arī nevarēja, jo par atstādināšanu bija iesniegta prasība tiesā. Tagad D.Šmitei ik dienu jādodas uz darbavietu - Tiesībsarga biroju, taču tur viņai liegts strādāt. «Parasti šāda dīkstāves situācija beidzas ar to, ka darba ņēmēji to vairs nevar izturēt, viņi nogurst no negatīvās atmosfēras un aiziet no darba. Tas pēdējā laikā bieži notiek tieši ar trauksmes cēlājiem. Es cīnīšos līdz galam,» viņa saka.