Politiķe: krievu valodas pieprasīšana darba tirgū nav pieņemama

Viņai nav pieņemami, ka darba sludinājumos gandrīz visur pieprasa krievu valodas prasmi. «Es saprastu, ja tā būtu tirdzniecības uzņēmumā, kas sadarbojas ar Krieviju, bet tāds noteikums izvirzīts arī citos darbos. Tas nav pieņemami,» saka profesore.

Viņa arī ar bažām skatās uz TV programmām. «Mani izbrīna, ka, raidot krievu filmas, liek subtitrus, bet citvalstu filmās neizskan angļu, vācu, franču vai citas valodas, jo tās tulko. Otrkārt, krievu kino latviešu televīzijās parādās aizvien vairāk, parasti tās ir filmas par Otro pasaules karu vai miličiem – ar lielu daļu propagandas,» ievērojusi R.Kārkliņa. Viņa zina, ka Igaunijā ir princips - visa ārzemēs veidotā TV produkcija ir valsts valodā, «bet te krievu valodai ir nezin kāpēc dota priekšrocība. Nezinu, kāpēc tāda programmu veidotāju politika».

Vaicāta, kādās attiecībās profesore ir ar Meierovica biedrību, R.Kārkliņa atbild, ka darbojas biedrības ekspertu grupā.

Politikā profesore devusies tāpēc, lai palīdzētu valstij grūtajos laikos un arī redzot, ka faktiski balsojumu par ģenerālprokuroru JāniMaizīti izšķīra pāris balsu trūkums Saeimā. Tāpēc cilvēkiem ir jādomā, kurš politiskais spēks gūs pārsvaru 2.oktobrī.

Sāpīgs R.Kārkliņai joporjām ir Latvijā valdošais amatvīru izraudzīšanas princips – «iecelsim savējos». «Jūs atceraties, ka premjers Kalvītis noraidīja manu kandidatūru tiesībsarga amatā ar argumentu, ka viņš «mani nepazīst»,» atgādina R.Kārkliņa intervijā. «Es šai tendencei iecelt savējos pretī vēršu formulējumu, ka «mums savējie ir visa tauta». Katrā amatā jānoskata tas pretendents, kurš ir viskvalificētākais, visgodīgākais, nevis – vai viņš ir tavas partijas biedrs, vai Kalvīša kungs viņu pazīst, nepazīst.»