Politiķi: šogad neesam pietiekoši reformējuši valsts pārvaldi

Kā gada lielāko neveiksmi viņš min nepadarīto mājas darbu – strukturālās reformas valsts pārvaldē. “Tagad valda neziņa par nākotni, kuru šogad varēja kliedēt,” vērtē M. Kučinskis. Gada veiksme savukārt – hokeja kluba “Rīgas Dinamo” lieliskās spēles.Seimas deputāts Raivis Dzintars (“Visu Latvijai!”) kā gada nepadarīto nosauc garām palaisto iespēju veidot 63 balsu vairākuma koalīciju. Viņu neapmierina, ka nacionālā apvienība palikusi opozīcijā. “Saeimā bija iespēja latviskām partijām iegūt drošu pārsvaru. Varēja jau šobrīd pozitīvi pavērst varas un tautas attiecības. Notikusi atkāpšanās no principiem un savējo nodošana. Iepriekš teiktās runas par konstruktīvu sadarbību ar opozīciju nav piepildījušās, tā nenotiek, bet vietā stājušās intrigas un meli,” tā R. Dzintars. Tāpat pēc viņa dodām, šogad varēja ieviest jaunas tradīcijas budžeta pieņemšanā.  Savukārt veiksme ir tautas izturība, kas ļāvusi pārdzīvot grūtos laikus. Tāpat deputātu priecē bērnu un jauniešu piedalīšanās gan deju svētkos, gan valsts svētkos. “Cilvēki izturēja krīzi, apātijas nav. Latvieši ir saglabājuši savu gribu,” saka R. Dzintars. Neveiksme , pēc viņa domām, ir jau pieminētās neizmantotās iespējas. Arī Saskaņas centra Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Jāni Urbanoviču neapmierina politisko notikumu gaita. “Dažas kļūdas šogad varēja nepieļaut, ja nebūtu ķērušies pie saukļiem “krievi nāk” un “latvieti, nepadodies”. Ja “Vienotības” “pilsoniskais” gals to nebūtu pacēlis, mēs būtu valdībā un varētu kopīgi strādāt sabiedrības labā. Ir palaista garām vēsturiska iespēja,” tā J. Urbanovičs. Kā gada veiksmi un neveiksmi reizē “saskaņietis” nosauc ministru prezidentu Valdi Dombrovski (“Vienotība”). “Prieks, ka viņš ir mierīgs un nosvērts. Neveiksme ir, ka viņš ir arī mazdūšīgs. Vajadzēja ieņemt stingrāku stāju sarunās ar kreditoriem, aizstāvot mūsu intereses. Pašlaik viņš ir kā zibens novedējs. Nauda būs jāatdod. Vai nav stulbi, ja valsts ceļ savu kredītreitingu tikai tāpēc, lai varētu aizņemties vēl un nedomā, kā to naudu pelnīt?” retoriski vaicā deputāts. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Vienotība”) uzskata, ka vajadzēja pieņemt labāku budžetu, lai tas nākamgad nav jāuzlabo. Tāpat arī reformas valsts pārvaldē varēja būt veiksmīgākas. Kā gada veiksmi viņš saredz faktu, ka Saeimas vēlēšanās uzvarēja iepriekšējās Saeimas koalīcija, kas iziešanu no krīzes padarīja vieglāku. Savukārt neveiksme ir ne līdz galam izmantotais politiskais kredīts un reformu trūkums izglītības sistēmā. “Latvijā nav konkurētspējīgas izglītības sistēmas,” domā ministrs. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (“Vienotība”) saskata nepieciešamību pēc sistēmiskām pārmaiņām valsts pārvaldē šogad, tāpat nav notikusi izglītības sistēmas sajūgšana ar tautsaimniecību, kā arī būtu vajadzējis drosmīgāk mazināt valsts izdevumus sociālā budžeta virzienā, piemēra, samazināt pabalstus, nevis palielināt nodokļus. Viņš norāda, ka arī e-parvaldes ieviešana nenotiek tik raiti, kā Igaunijā. Savukārt veiksme ir mikrouzņēmuma nodokļa un patentmaksājuma sistēmas ieviešana. Kā neveiksmi viņš min daudzu uzņēmēju nepareizo domāšanu, kas tiem traucē koncentrēties uz prioritārām darbības nišām, piesaistīt struktūrfondus un pievērsties ārējam tirgum. Saeimas deputāte Janīna Kursīte – Pakule (“Vienotība”) vērtē, ka nepadarītais ir strukurālās reformas. “Es arī saprotu kāpēc, jo tās ir sāpīgas un nedrošas. Mēs gribam lāpīt, kad ir jāpāršuj,” tā deputāte. Kā gada veiksmi viņa min mazo lauku skolu spēju izdzīvot. To pierādījušas skolas Alsungā, Baltinavā, Balvu novada Briežciemā. Tur bērniem joprojām ir saglabāta iespēja mācīties netālu no mājām.  Gada neveiksme J. Kursītes – Pakules skatījumā ir nacionālās kultūras attīstības plāna neesamība. “Sarukuši valsts pasūtījumi kultūras periodikai un grāmatām. Ja nebūs kultūras, es vispār neredzu jēgu valsts pastāvēšanai,” tā deputāte. Veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS) kā gada veiksmi nosauc veselības jomas spēju pie samazināta finansējuma saglabāt augstu standartu veselības jomā. Tāpat apsveicama ir ekonomiskā atkopšanās, ko radījusi privātā iniciatīva, eksports. Tiesa, tas vēl neesot manāms kā sabiedrības dzīves līmeņa celšanās. Neveiksme, pēc viņa domām, ir kritiskā situācija demogrāfijā, tauta izmirst, brauc prom un noveco, kas ir drauds ilgtspējīgai attīstībai. Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (“Vienotība”) konkrēti nenosauc šī gada neizdarīto, taču norāda: “Šogad esam strādājuši ar pilnu atdevi, lai maksimāli labi paveiktu iecerētos darbus. Pie tiem darbiem, kas iesākti šogad un nav pabeigti līdz galam, noteikti turpināsim darbu nākamajā gadā, lai nekas nepaliek pusdarīts”. Par gada veiksmi runājot, ministre atklāj, ka noziedzības līmenis valstī ir samazinājies par 10%, neraugoties uz esošo krīzi, samazinātajām algām un bezdarba līmeni.