"Ir tendence, ka lielās valstis šo Kohēzijas politiku attiecina uz saviem nabadzīgajiem reģioniem. Taču lielās valstis pašas var parūpēties par saviem reģioniem," skaidro Vaidere. Viņa norāda, ka prezidentam Briseles apmeklējuma laikā jārunā arī par Eiropas lauksaimniecības politikas reformu, godīgu konkurenci un tiešo maksājumu nopietnu palielinājumu Latvijai."Bagātās Eiropas Savienības donorvalstis joprojām mēģina savus līdzekļus dabūt atpakaļ caur reģionālās politikas, Kohēzijas politikas instrumentiem, un tas nav īsti pareizi. Mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem un jāapvieno gan valdības, gan parlamentāriešu spēki, lai panāktu taisnīgāku reģionālo Kohēzijas un lauksaimniecības politiku," uzskata Vaidere, norādot, ka ES lauksaimniecības politika ir "dziļi netaisnīga", tā kropļo konkurenci, un Latvija nevar akceptēt piedāvājumu palielināt tiešmaksājumus no 90 līdz aptuveni 150 eiro par hektāru."Principā Eiropā ir sapratne, ka tā nedrīkstētu būt, bet politiķi dažkārt nav tik drosmīgi, lai, piemēram, Nīderlandei vai Grieķijai, kur tiešmaksājumi ir piecas sešas reizes lielāki nekā Latvijā, pateiktu, ka ir pienācis laiks patiešām nopietnām reformām un godīgai konkurencei," sacīja Vaidere. Vienlaikus viņa norāda, ka ES fondu atbalsts Latvijai pēdējos grūtajos gados ir bijis ļoti būtisks.
Politiķiem trūkstot drosmes pateikt, ka pienācis laiks godīgai konkurencei
Viens no jautājumiem, par kuru Valsts prezidentam Andim Bērziņam būtu jārunā septembrī ieplānotajā vizītē Briselē, ir tas, lai nemainītos Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas politika, turpinot atbalstīt valstis, kurās ir zemāks ienākumu līmenis uz vienu iedzīvotāju, "Rietumu Radio" sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.