"Šo valdību darbības stils ir pelēcīgi rāms, tomēr uz rezultātu ejošs," sacīja politologs.
J. Ikstens norādīja, ka pagaidām neesot pazīmju, kas liecinātu, ka varētu sākties Vienotības solītā pāreja no stabilizācijas perioda uz attīstības periodu. Viņaprāt, ir maz proaktīvas rīcības.
"Šajā valdībā nevar runāt par dramatiskiem pavērsieniem darbības principos," sacīja Ikstens, lai gan iepriekšējo trīs oligarhu pozīcijas ir vājinātas, bet "tikumi, kas kādreiz ir iedibināti, nav pilnībā iznīkuši". Piemēram, jautājumā par ostām nekas neliecina, ka "lielākie tiesiskuma nesēji - Zatlera reformu partija - būtu ienesuši jaunus pavērsienus".
Kā šīs valdības "krāšņāko ieguvumu" J. Ikstens minēja tieši izglītības un zinātnes ministru Roberts Ķīli, kura darbošanās bez iepriekšējas politiskas un administratīvas pieredzes brīžiem izskatās komiska.
"Kultūras ministrei, iespējams, bija vēlme sasniegt redzamus rezultātu pirmo 100 dienu laikā, taču varbūt viņa neizvēlējās piemērotāko mērķi - operu un pieļāva lielu kļūdu - pret viņu nostājās valsts sekretāre, kas ir būtiskāk atbalsts ministra darbā," norādīja politologs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs savā darbībā izvēlējies līdzīgu taktiku kā šīs valdības neredzamākais ministrs iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis - publiski neizteikties, neizdarīt straujas kustības, neveikt skaļas un ātras kadru maiņas, vērtēja J. Ikstens.
Jau ziņots, ka 1.februārī apritēs simts dienas Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītajai trešajai valdībai, un piektdien premjers ar ministriem informēs par paveikto.