_Diena _katram politiskajam spēkam, kuram ir izredzes tikt nākamajā parlamentā, jautājusi, kādi nodokļi nākamgad tiks paaugstināti, lai audzētu valsts ieņēmumus, un kas vēl tiks darīts, lai budžeta deficīts būtu aizdevējiem solītie 6% no iekšzemes kopprodukta (IK).Vērtējot partiju ieceres nodokļu politikā kopumā, laikraksts secina, ka tajās manāma virzība uz kreiso pusi. Dominē vēlme iedzīvināt progresīvu ienākuma nodokli, lai lielāku nodokļu slogu uzliktu turīgākajiem. Politiķi arī vēlas nodokļu slogu pārlikt no darbaspēka uz īpašumu. Tiesa, ne visu uzrunāto partiju iecerētie soļi sniedz skaidru atbildi, cik lielā mērā plānus nodokļu politikas maiņai varētu iedzīvināt jau nākamgad, norāda Diena.Ja visas _Par labu Latviju_ (PLL), SC un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) ieceres nodokļu politikā tiktu realizētas jau nākamgad, kopējie nodokļu ieņēmumi 2011. gadā, visticamāk, saruktu, nevis pieaugtu, prognozē ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.Piemēram, neviena no aptaujātajām partijām neplāno palielināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmes vai samazinātās likmes, bet SC sola samazināt likmes. PLL uzskata, ka samazinātā likme jāpiemēro arī pienam un maizei.Savukārt, piemēram, attiecībā uz akcīzes nodokli, Vienotība un ZZS aicina vērtēt likmi Baltijas kontekstā, SC, PLL un PCTVL neplāno mainīt, bet _Visu Latvijai!_-TB/LNNK no nākamā gada vēlas paaugstināt alkoholam, tabakai, luksusa precēm. Luksusa preces ar augstāku nodokli vēlas aplikt arī ZZS.SC, arī PLL un ZZS signalizē, ka tēriņus tik lielā mērā, lai budžeta deficīts nākamgad būtu 6% no IK, varētu arī nemazināt un ka valsts nākamgad varētu dzīvot ar lielāku parādu, nekā iecerēts. Dienas uzrunātie ekonomisti gan norāda, ka budžeta deficīta slieksnis ir vienīgā striktā starptautisko aizdevēju prasība, kas Latvijai ir jāievēro.
Visu Ilzes Zālītes apkopojumu lasiet pirmdienas Dienā.