Beigt darbu vēl nevēlājās vairāki Saskaņas centra (SC) deputāti - Valērijs Agešins, Oļegs Deņisovs, Sergejs Fjodorovs, Aleksandrs Golubovs, Artūrs Rubiks, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Nils Ušakovs -, kā arī tēvzemietis Juris Dobelis un Jaunā laika (JL) pārstāvji Ainārs Latvkovskis un Inguna Rībena. Tomēr skaidru nostāju šajā jautājumā nespēja formulēt Sergejs Dolgopolovs (SC), Jānis Dukšinskis (LPP/LC) un Einars Repše (JL).
Darbu parlamenta rudens sesijā deputāti atsāks 5.septembrī. Jau ziņojām, ka šī ir viena no garākajām Saeimas sesijām, jo tradicionāli Saeimas deputāti vasaras atvaļinājumā dodas pirms Jāņiem. Tas nozīmē, ka šogad deputātiem būs īsāks atvaļinājums - vien 7 nedēļas.
Atšķirīgs lēmuma pieņemšanas temps
Uz atvadām deputāti noraidīja Pilsoniskās savienības (PS) deputātu sagatavotos grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likumā, kas paredzēja noteikt, ka biroja priekšnieka amatam Ministru kabinetam ir jāizsludina atklāts konkurss. Īpaši raiti tika apstiprināti arī šī gada budžeta grozījumi ar minimālu pārpalikumu, ko valdība rūpīgi izstrādāja aiz slēgtajām durvīm. Nedēļas laikā jautājums tika izskatīts divos lasījumos gan atbildīgajās komisijās, gan Saeimā, šim mērķim rīkojot ārkārtas sēdes.
Pavasara sesijas laikā Saeimas deputāti pieņēma strīdīgo naudas atmazgāšanas likumu, kuru Valsts prezidents Valdis Zatlers gan atdeva atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai. Pēc vairāk nekā gada darba Saeima arī beidzot pieņēma izmaiņas Partiju finansēšanas likumā. Rezultātā priekšvēlēšanu tēriņu griesti turpmāk tiks saistīti ar vidējo bruto algu valstī, tai piemērojot koeficientu 0,0008. Pēc pašreizējiem aprēķiniem tie ir 32 santīmi uz vienu vēlētāju (līdz šim 20 santīmu) un ap pusmiljonu latu vienas partijas vajadzībām pašreizējo Ls 280 000 vietā.
Pie izšķirošā balsojumā Saeimā tā arī netika plaši apspriežamais "antimafijas" likums un arī administratīvi teritoriālā reforma, pie kuras V.Zatlers rudenī deputātiem ieteica ķerties pirmām kārtām.
Sarūpē divus referendumus
Saeima pavasara sesijā saņēma divus tautas rosinātus likumprojektus. Deputātu vairākums nobalsoja gan pret tautas rosinātajām izmaiņām Satversmē, gan Pensiju likumā, kam par rezultātu augustā notiks divi referendumi.
Satversmes referenduma pozitīvu rezultātu gadījumā tauta iegūs tiesības atlaist Saeimu. Bet tautas rosināto Pensiju likuma grozījumu vietā, kas paredz, ka minimālā pensija pašreizējo nepilno Ls 50 vietā strauji pieaug, sasniedzot vismaz Ls 135 mēnesī, Saeima atbalstīja citas izmaiņas – turpmāk straujāk indeksēs pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 150 latu, uz trīs gadiem pagarināta iespēja aiziet pensijā priekšlaicīgi, kā arī nolemts piešķirt piemaksas invaliditātes pensijām vidēji par 12 latiem mēnesī, ko saņems ap 62 000 cilvēku ar invaliditāti.
Jūnija beigās Saeima atbalstīja reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministra Edgara Zalāna iniciatīvu noteikt 5% barjeru visās pašvaldību vēlēšanās, kas līdz šim bija par normu tikai Saeimas vēlēšanās. Tāpat Saeima pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nepieciešami, lai atceltu 10% pirmo iemaksu kredīta saņemšanai.
Apstiprina SAB un AT vadītājus, atlaiž KNAB
Pavasara sesijas laikā Saeimas deputāti balsojot atbrīvoja no amata KNAB vadītāju Alekseju Loskutovu, bet aprīlī Satversmes aizsardzības biroja amatam Saeima atkārtoti atbalstīja Jāņa Kažociņa kandidatūru. Savukārt jūnija sākumā deputāti balsojuši par Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča kandidatūru AT priekšsēdētāja amatam. Maijā Saeima apstiprināja Zaļo un Zemnieku savienības nominēto kandidāti Signi Bāliņu e–lietu ministra amatam "zemeņu kūkas skandāla" dēļ atkāpušās Inas Gudeles vietā.
Ar Saeimas vairākuma atbalstu savus krēslus saglabājuši satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC), zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) un arī aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP), deputātiem noraidot opozīcijas pieprasījumus par neuzticības izteikšanu. Savukārt ar Saeimas lēmumu darbu zaudējuši Ķekavas pagasta padomes locekļi, kuru atbrīvošanu no amata pieprasīja A.Zalāns par nelikumībām Ķekavas teritoriju plānojuma izstrādē.
Jūnijā no partijas Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā izstājās deputāts Nikolajs Kabanovs, vēlāk pievienojoties Saskaņas Centra Saeimas frakcijai.