"Mēs tā gribējām satikt latviešus no citām vietām, ka viss ciems atbraucām. Vienu babiņu atstājām mūsu visu četrdesmit govis slaukt," no pieres sviedrus notraušot, saka Olga, Augšbebru ciema folkloras kopas dalībniece. Viņa ceļu uz Arhangeļsku ar autobusu un vilcienu mērojusi diennakti. Ideja rīkot sadziedāšanos radās Krievijas latviešu kongresā pirms diviem gadiem, lai stiprinātu latviešu diasporu, jo, dzīvojot dažādās Krievijas vietās, latvieši savstarpēji kontaktējas ļoti maz. Svētkos piedalās gan vietējie Baškortostānas latvieši, kuru senči ieradās XIX gs 90.gados labākas zemes meklējumos, gan četrdesmito gadu deportācijās uz Sibīriju izsūtīto latviešu ģimeņu pēcteči. Arhangeļskas rajonā dzīvo ap 350 latviešu un 1927.gadā te notika Baškortostānas Dziesmu svētki. Patlaban aizvien mazāk bērnu skolā izvēlas apgūt latviešu valodu, ko pasniedz skolotāji no Latvijas, kuri ik pa laikam mainās. Tā kā vairākas ģimenes ir jauktas, bērni latviešu valodā nerunā. Alīna, kurai ir 82 gadi, runā skaisti latviski, ik pa laikam pārsteidzot ar vecvārdiem: kaimiņus dēvē par nāburgiem, pakāpties vietā pacelties. Arī Alīnas mazmeita Inese tekoši runā latviski, arī meita runā labi, bet vīrs Andrejs ir vietējais, un no pieciem bērniem tikai vecākā Ināra pieprot latviešu valodu un apmeklē latviešu nometnes. Alīna priecājas, ieraugot jebkuru latvieti, un nedaudz pat nožēlo, ka nav aizbraukusi dzīvot uz Latviju, kā to izdarīja viņas māsa, kura dzīvo Jumpravā. Krasnojarskas latviešu deju kopas Dzintars dejotāji — latvieši ceturtajā paaudzē ap 20 gadu veci jaunieši — latviski māk pateikt standartfrāzes: labdien, paldies. Anastasija stāsta, ka mamma Klaudija gan labi runā latviski, taču pašai ikdienā neesot vajadzības ciemā sazināties latviski. "Visgrūtākā dziesma ir saaanāciet sadziediet, papadancojiet," gludinot tautastērpu, saka Olga. Viņa dziesmu mācījusies no notīm, tāpēc nezina, vai tā skan pareizi. "Bet galvenais nav dziesma. Satikšanās jau. Kur vecāki cietuši, kā pārdzīvojuši visu." Olga cer, ka sadziedāties palīdzēs Latvijas Mūzikas akadēmijas koris un diriģents Romāns Vanags, kā arī pūtēju kvintets diriģenta Jāņa Puriņa vadībā un Saldus rajona Druvas deju kolektīvs. Sadziedāšanās repertuāra ir sešas dziesmas: Manai dzimtenei, Sanāciet, sadziediet, Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme, Lecam pa vecam, Saule, Pērkons, Daugava, Pie jūras dzīve mana. Katrs ansamblis vēl dziedās pašu sagatavotu dziesmu. Gatavošanās svētkiem nozīmē steidzīgu gultu būvēšanu no finiera plāksnēm un dušu — no svaigiem dēļiem. Atmosfēra ne ar ko neatšķiras no dziesmu svētku dzīves Latvijā — tikai dziesmas no skolas kabinetiem skan latviski, bet sarunas — krieviski. Bet citādi — gludināšanas smarža, lina blūzes, un logos izkārtas žāvējas drēbes. Arhangeļskā ieradies arī Latvijas vēstnieks Krievijā Edgars Skuja un svētku patronese Latvijas Valsts prezidenta kundze Lilita Zatlere, lai piedalītos gan sadziedāšanās svētkos, gan svētbrīdī svētdien, 21.jūnijā, ko vadīs arhibīskaps Jānis Vanags. Paredzētas arī Baškortostānas latviešu kristības. Svētdienas vakarā Maksima Gorkija ciemā svinēs Jāņus. Baškīri uzstāj, ka svinībās vajag gan latviešu ugunskuru un tradīcijas, gan baškīru jurtu un apsējas svētku rituālu elementus. Lai ari Arhangeļskā dienas ir sutīgas (plus 40) un naktis — mēness baltas, pie ezera aizvilkta arī elektrība. Lai var redzēt Krievijas latviešu cepto maizi un sieto sieru.
(precizēts pūtēju kvinteta diriģents un baškīru svētku rituāla nosaukums)