Rīta pusē prezidents uzdodos viņiem jautājumus, bet pēcpusdienā gaidīs atbildes. Politiskās konsultācijas rāda, ka ir iespējami dažādi koalīcijas modeļi — gan ar Saskaņas centru, gan bez tā, bet tad valdībā būtu Pilsoniskā savienība un arī Tēvzemei un brīvībai/LNNK. Ja valdības veidošanu uztic Jaunajam laikam, ir iespēja, ka ārpus koalīcijas paliek kāda no tagadējām varas partijām — LPP/LC vai Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS).
ZZS frakcijas līderis Augusts Brigmanis sarunā ar Dienu otrdien bija atturīgs un sacīja, ka ZZS nebūs nekādi nosacījumi un partija respektēs Valsts prezidenta izvēli. Vēl nesen kā valdības kodols tika minēta Tautas partija, Jaunais laiks un ZZS. Vienīgais skaidrojums ZZS atstāšanai ārpusē varētu būt tas, ka apvienībā ir Aivara Lemberga vadītā partija Latvijai un Ventspilij, savukārt jaunpienācējus (JL, PS, kā arī SC), pēc neoficiālām ziņām, atbalstot A.Lembergam opozīcijā esošie uzņēmēji. LPP/LC riskētu palikt ārpus JL veidotās valdības, ja nepiekristu tajā būt bez satiksmes ministra Aināra Šlesera, pret ko JL ir iebildis. Ja valdību veidotu TP, tagadējās varas partijas, visticamāk, ārā nepaliktu. LPP/LC frakcijas vadītājs Andris Bērziņš arī sacīja: "Ja visi striķi trūkst, Ivars Godmanis ir gatavs atkal strādāt." Cituprāt, šāda izvēle apgrūtinātu valdības izveidi.
Reģionālās attīstības un pašvaldību ministra E.Zalāna priekšrocība ir tā, ka viņš labi pārzina situāciju visā Latvijā, bet V.Dombrovskis jau vairākus gadus strādā Eiropas Parlamentā un bijis attālināts no Latvijas politikas. V.Dombrovskis ir bijušais finanšu ministrs, kuram ir zināšanas finanšu un ekonomikas jomā, taču atšķirībā no E.Zalāna, kurš tiek uzskatīts par praktiķi, savu piedāvājumu JL kandidāts pasniedz vairāk kā teorētiķis. E.Zalāns pārstāv varas partiju, kura turklāt ir gāzusi aizejošo Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdību, savukārt V.Dombrovskis ir no opozīcijas un tāpēc vien viņam būtu lielākas izredzes atjaunot sabiedrības uzticību. Latvijas faktu februārī veiktajā aptaujā JL atbalsta 6,3% aptaujāto, bet par TP balsotu tikai 1,6%.
TP izrāda daudz lielāku interesi strādāt V.Dombrovska vadībā, nekā JL gribētu būt E.Zalāna veidotā valdībā. Taču JL iekšējās sarunās arī ir secināts, ka partija ir izsmēlusi "valdībā neiešanas limitu" un tā, visticamāk, neatteiksies no iespējas būt varā. TP vadošo politiķu izturēšanās rada iespaidu, ka viņiem ir divējādas izjūtas. TP ir cilvēki, kas labprāt noskatītos, kā JL, kas ilgi kritizējis citus, tiek galā ar valdības grožiem. Taču partijā ir arī viedoklis, ka tagad nav laika eksperimentiem ar valsti un ka TP ir jāuzņemas atbildība. Lai kas arī vadītu valdību, "par visu vienalga būs atbildīga Tautas partija, tāpēc arī ir jābūt mūsu premjera,", sacījis frakcijas vadītājs Māris Kučinskis. JL vēlas ieņemt šo amatu, lai valstī patiešām īstenotu pārmaiņas. TP sadarbībā ar JL saskata arī riskus, ņemot vērā šīs partijas retoriku, kas rada bažas, vai nebūs vēlme sākt raganu medības tā vietā, lai koncentrētos valsts atveseļošanai. JL joprojām runā arī par ārkārtas vēlēšanām. E.Zalāns uzskata, ka par mērķi ir jākļūst tādas valdības izveidošanai, kas spētu uzrādīt labus rezultātus un atgūt uzticību. Viņaprāt, ārkārtas vēlēšanas apdraudētu arī Latvijas budžeta situāciju. Arī Eiropas Savienības komisārs Andris Piebalgs Dienai teica: "Es domāju, ka ārkārtas vēlēšanas nav izeja. Latvijai ir saistības ar Starptautisko Valūtas fondu, ar Eiropas Komisiju. Kurš ārkārtas vēlēšanu situācijā uzņemsies atbildību par to solījumu un atbalsta programmu izpildi, kas ir doti un kas ir ļoti smagi? Šajās lietās var iestāties pārrāvums."
Saeimas vēlēšanas ir paredzētas 2010.gada oktobrī, partijām ir iespēja demonstrēt, kā tikt ārā no krīzes, un tad cilvēki varēšot izvēlēties, kam atdot savu balsi.