Preses brīvības reitingu samazinājuši notikumi LTV

40.vietu pasaules preses brīvības reitingā Latvija dala ar Franciju, Slovākiju, Belizu, Kipru un Dominiku, un Latvijas rezultāts ir sliktāks nekā Igaunijai un Lietuvai, kas ieņem attiecīgi 16. un 25. vietu. Aprēķinot indeksu, Freedom House ņem vērā trīs galvenos kritērijus — likumdošanu, politisko kontroli pār medijiem, kā arī mediju ekonomisko vidi. Salīdzinot ar pērn publiskoto pētījumu, Latvijas rezultāts samazinājies par trim punktiem, un pozīcijas pasliktinājums galvenokārt meklējams mediju politiskās kontroles līmenī. No ziņojumā minētajiem piemēriem var secināt: iemesli, kāpēc Freedom House pazemināja Latvijas preses brīvības reitingu galvenokārt meklējami LTV. Proti, pārskata ziņojumā uzsvērta kādreizējās raidījuma De facto režisores Artas Ģigas atstādināšana no darba LTV ziņu dienestā (ZD), kas radīja aizdomas par politisku spiedienu uz sabiedrisko televīziju un norādīts, ka šāda rīcība sekojusi 2006.gadā veiktajai LTV ZD restrukturizācijai, kas tika uztverta kā "žurnālistisko un redakcionālo neatkarību kompromitējoša". Pētījuma autoriem nav palicis nepamanīts arī horizontālā taimkoda gadījums, proti, filmas Putina sistēma izņemšana no LTV ētera dienu pirms Krievijas Valsts domes vēlēšanām. Arī šajā gadījumā izskanējušas bažas par iespējamu LTV vadības pakļaušanos politiskam spiedienam. Ziņojumā pieminēts žurnālistei Ilzei Jaunalksnei labvēlīgais tiesas spriedums lietā par viņas telefonsarunu noklausīšanos. "Nevajadzētu krist panikā," rezultātus nepārspīlēt aicina LU profesore Inta Brikše, kura akcentē, — eksistē arī citu organizāciju veidoti reitingi, kuros Latvijas pozīcijas ir labākas. Piemēram, organizācijas Reportieri bez robežām veidotajā preses brīvības reitingā Latvija 2007.gadā ieņēmusi 12.vietu. I.Brikše norāda, ka 2007.gadu raksturo vairāki gadījumi, kuri raisa bažas par atsevišķu mediju neatkarību, taču nav pamata apgalvot, ka preses brīvība Latvijā būtu mazinājusies "pēc visiem parametriem". Līdzīgi domā Vidzemes augstskolas lektors Jānis Juzefovičs, kurš neuzskata, ka būtu kritusies Latvijas preses brīvība kopumā. Taču viņš nenoliedz, ka arī viņam De facto komandas aiziešana un filmas Putina sistēma izņemšana no ētera radījusi bažas par LTV vadības nespēju turēties pretim politiskam spiedienam, turklāt par jauno LTV ģenerāldirektoru kļuvušais Edgars Kots ir viens no Latvijas pozīcijas krituma kaldinātājiem — tieši viņš pērnvasar atstādināja A.Ģigu.