Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijai būs brīvais balsojums par šī jautājuma nodošanu izskatīšanai komisijās, taču prognozējams, ka vairākums no deputātiem balsos par, sacīja ZZS frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka. Viņš skaidroja, ka šis jautājums pēc tam komisijās būs jāpārrunā arī ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un uzņēmējiem, lai uzzinātu, vai šādas izmaiņas neradīs problēmas.
Arī politiskā apvienība Saskaņas centrs (SC) atbalstīs RP izstrādāto likumprojektu nodošanu komisijās. SC frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins sacīja, ka SC deputāti nebūs "politiski skaudīgi" un atbalstīs šo iniciatīvu. Viņš gan piebilda, ka likumprojektiem ir juridiskie trūkumi, un prognozēja, ka Vienotība varētu piespiest RP nevirzīt šo iniciatīvu tālāk.
Vienotība un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK RP iniciatīvu neatbalsta. Premjers Valdis Dombrovskis (V) iepriekš stāstīja, ka RP tika aicināta atsaukt šos likumprojektus, tāpat koalīcijas partneri izteica RP nosodījumu no partneriem par koalīcijas līguma pārkāpumu. RP frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis iepriekš skaidroja, ka šādas brīvdienas noteikšanai nebūšot īpašas ietekmes uz budžetu, līdz ar to netiek pārkāpts arī koalīcijas līgums.RP iz
strādātie grozījumi likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām paredz papildināt šo likumu ar jaunu normu, kurā noteiktas reliģisko svētku dienas. Likumprojektā piedāvātās reliģisko svētku dienas izvēlētas, balstoties uz Latvijas tradicionālo konfesiju vadītāju izteiktajiem viedokļiem. 6.janvārī tā būtu Zvaigznes diena, 7.janvārī - pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki, kas tiek svinēti pēc vecā stila jeb Jūlija Cēzara kalendāra, 15.augustā Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki, ebreju svētki - Jom Kipur jeb Grēku izpirkšanas diena - un 31.oktobris - Reformācijas diena.
Savukārt grozījumi Darba likumā paredz, ka papildus patlaban likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām noteiktajām svētku dienām (brīvdienām) darbinieks varēs izvēlēties vēl vienu apmaksātu svētku dienu no likumprojektā piedāvātajām reliģisko svētku dienām atbilstoši savai reliģiskajai pārliecībai.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka, pēc Ekonomikas ministrijas novērtējuma, viena papildu valsts mēroga brīvdiena praktiski atstāj ļoti mazu ietekmi uz kopējiem ieņēmumiem - tie var samazināties par 0,08%, un likumprojektā paredzētās darbinieka tiesības kalendārā gada laikā izvēlēties vienu papildu brīvdienu reliģisko svētku svinēšanai neradīs "valsts mēroga brīvdienai līdzvērtīgu ekonomisko ietekmi".