LVSADA atklātā vēstulē šāgada 20. augustā aicināja nodrošināt, ka 2025. gada budžetā tiek piešķirti Veselības ministrijas (VM) prasītie papildu 153,27 miljoni eiro kritiski svarīgāko veselības aprūpes funkciju nodrošināšanai. Kas ir tās kritiski svarīgās jomas, kurās, jūsuprāt, finansējuma trūkst un tas ir jānovirza?
Vissvarīgākā, viskritiskākā joma mūsu arodbiedrības skatījumā ir cilvēkresursu trūkums Latvijas valsts veselības aprūpē. Un tas nav tikai mūsu, bet arī OECD un Eiropas Komisijas (EK) viedoklis. Abas šīs organizācijas jaunākajos apskatos par Latviju ir uzsvērušas, ka tieši cilvēkresursu trūkums veselības aprūpē ir viens no galvenajiem cēloņiem sliktajai pakalpojumu pieejamībai, zemajai dzīvildzei un augstajai novēršamajai mirstībai. Savukārt cēlonis, kāpēc ir tik slikti ar cilvēkresursiem veselības aprūpē valsts sektorā, ir nepamatoti zemā darba samaksa. Tā ir kā caurviju tēma visām veselības aprūpes jomām – gan onkoloģijai, gan kardiovaskulārajai palīdzībai – to sarakstu varētu turpināt bezgalīgi. Bez pietiekama skaita kvalificētu speciālistu nedarbosies neviena tehnoloģija. Un tieši tāpēc ir tik svarīgi rūpēties, lai darba samaksa veselības aprūpē valsts sektorā būtu iespējami konkurētspējīga.
Respektīvi, lai mūsu speciālisti – ārsti, medmāsas un citi medicīnas jomas darbinieki – nepietiekamā atalgojuma dēļ vienkārši neaizbrauktu prom darbā uz valstīm, kur var saņemt adekvātu atalgojumu.
Precīzi. Nereti šeit izmanto tādu argumentu – lūk, ir taču ārsti, kas saņem daudzus tūkstošus, kāpēc tad vēl kaut kas jāpaaugstina? Tas ir pilnīgi greizs arguments no sistēmiskā viedokļa, jo tikpat labi varētu teikt, ka mums taču ministri un Saeimas deputāti saņem labas algas, kāpēc tad vajag paaugstināt minimālo algu valstī. Tā taču neviens nedomā un nerīkojas.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena otrdienas, 24. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40