Savukārt sarunās par to, kurai EP politiskajai grupai pievienoties, Grigule par iespējamu sadarbību līdz šim runājusi ar britu Neatkarības partijas vadītāja Naidžela Faraza veidoto eiroskeptiķu grupu un liberāļu un demokrātu aliansi (ALDE). Nekādi gala lēmumi par pievienošanos kādai no grupām gan vēl neesot pieņemti.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) viens no līderiem Augusts Brigmanis portālam Diena.lv šo informāciju ne noliedza, neapstiprināja, sakot, ka par Grigules sarunām Briselē neesot informēts. Savukārt pati Grigule, kā jau ierasts, uz telefona zvaniem neatbildēja.
"Sagaidīsim sarunu rezultātus. Es tiešām nezinu un neesmu lietas kursā par šīm sarunām. Viņa ir cilvēks ar savu brīvu izvēli," teica Brigmanis. "Es negribētu noniecināt nevienu viņas izvēli," viņš piebilda.
Vienlaikus politiķis gan pauda jau iepriekš teikto, ka darbošanās Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā būtu piemērotāka, ņemot vērā ievēlēšanu no Zaļo un zemnieku savienības, taču arī izglītības un ārlietu jomas ir cienījamas komitejas.
Uzreiz pēc ievēlēšanas skeptiski par Grigules darbošanos Eiropā izteikušies arī vairāki viņas kolēģi no citām partijām. Piemēram, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK pārstāvis Roberts Zīle un Vienotības līderis Valdis Dombrovskis norādīja, ka Grigule plānojot stāties tādā partiju grupā, kas darbojas pretēji viņas paustajam priekšvēlēšanu kampaņā, piemēram, aizstāv liberālas idejas seksuālo minoritāšu jautājumos un iestājas pret augstāku finansējumu lauksaimniecībai.