Paredzēts, ka pakāpeniskā pensionēšanās vecuma paaugstināšana skars cilvēkus, kuri dzimuši sākot no 1952.gada 1.janvāra. Tātad, cilvēki, kuri dzimuši laikā no 1952.gada 1.janvāra līdz 30.septembrim, varēs pensionēties trīs mēnešus vēlāk, proti, 62 gados un trīs mēnešos. Savukārt, tie, kuri dzimuši no 1952.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim, varēs pensionēties sešus mēnešus vēlāk, bet iedzīvotāji, kuri dzimuši pēc 1960.gada 1.aprīļa vecuma pensiju varēs pieprasīt, sasniedzot 65 gadu vecumu.
Šodien izsludinātie likuma grozījumi paredz palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu līdz 15 gadiem, bet no 2025.gada palielināt to līdz 20 gadiem. Savukārt minimālais apdrošināšanas stāžs, lai priekšlaicīgi pensionētos, vecākiem, kuri audzinājuši ne mazāk kā astoņus, piecus vai vairāk bērnu vai bērnu ar invaliditāti, būs 25 gadi.
Paaugstinot vispārējo pensionēšanās vecumu, pakāpeniski palielināsies arī pensionēšanās vecums tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības pensionēties pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. No 2014. gada to paaugstinās par trim mēnešiem līdz 2025.gadā būs sasniegts 63 gadu vecums. Likumprojekts arī paredz noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma.
Pensiju pieprasīt priekšlaicīgi divus gadus ātrāk var cilvēki, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem. Priekšlaicīgi piešķirto vecuma pensiju izmaksā 50% apmērā, taču, sasniedzot vispārējo pensionēšanās vecumu, pensiju izmaksā 100% apmērā. Savukārt cilvēkiem, kuri, izmantojot priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas, turpina strādāt kā darba ņēmēji vai pašnodarbinātie, vecuma pensiju neizmaksā, kamēr nebūs sasniegts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums.
Tiks saglabātas arī priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas cilvēkiem, kuri strādājuši kaitīgās ražotnēs.
Vienlaikus likums paredz, ka valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu veidos arī periods, kurā cilvēks veiks algotos pagaidu sabiedriskos darbus. Tas ir saistīts ar to, ka no 2012.gada 1.janvāra bezdarbnieki, kuri nodarbināti minētajos darbos, ir pakļauti valsts pensiju apdrošināšanai.
Tāpat līdz 2015.gada 31.decembrim pagarināts atvieglojuma piemērošanas termiņš attiecībā uz pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanu. Iepriekš tas bija noteikts līdz 2013.gada 31.decembrim. Tas nosaka, ka cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, bet kuru ienākumi pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai nozīmīgajos gados - no 1996.gadalīdz 1999.gadam - ir bijuši zemāki nekā vidēji valstī, tā aprēķināšanai izmantos nevis individuālo apdrošināšanas iemaksu algu, bet gan šī perioda vidējo algu valstī.
Tāpat likums paredz, ka Latvijas pilsoņiem apdrošināšanas stāžā ieskaitīs līdz 1990.gada 31.decembrim obligāto aktīvo militāro dienestu PSRS Bruņotajos spēkos, arī tad, ja dienesta vieta bijusi ārpus Latvijas un bijušās PSRS teritorijas.
Ja vecuma pensiju piešķirs par periodu, kurā izmaksāta atlīdzība par darbspēju zaudējumu, tad izmaksājamo pensiju samazinās par saņemtās atlīdzības summu. Savukārt, ja apgādnieka zaudējuma pensiju piešķirs par periodu, kurā izmaksāts pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu, tad izmaksājamo pensiju samazinās par saņemtā pabalsta summu.
Likums arī paredz no 2014.gada pārcelt piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām izmaksu avotu no sociālās apdrošināšanas budžeta uz pamatbudžetu.
Tāpat tika precizētas normas, lai par vienu un to pašu apdrošināšanas stāžu pensiju nemaksātu vairākas valstis. Pensiju piešķirs ar dienu, kad radušās tiesības uz to, taču ne agrāk kā sešus mēnešus (iepriekš 12 mēnešus) pirms pensijas pieprasījuma iesniegšanas.