Kāda šobrīd ir kopējā situācija Rīgā, skatoties no vietvaras puses? To, ko par situāciju Rīgā domā uzņēmēji un iedzīvotāji, pieņemu, Rīgas dome ir gana daudz dzirdējusi. Skaidrs ir arī tas, ka iedzīvotāju skaits galvaspilsētā ir krietni mazinājies...
Iedzīvotāju skaits pēdējo divu gadu laikā nosvārstījās, un taisnība jau arī ir, ka tas oficiālais [Rīgā deklarēto iedzīvotāju] skaits ir ap 600 tūkstošiem, kas ir zems rādītājs. Bet no otras puses (un arī atbildot uz jautājumu par vietvaras skatījumu) – kāda tad vispār ir tā ideja Rīgas pilsētai? Man šķiet, ka mums tā politika un virziens ir diezgan fragmentārs, mēs kaut ko grābjam, ķeram, skatāmies, kas ir citur, bet nav jau tās galvenās idejas, ko tad gribam sasniegt. Piemēram, ja paraugās vienkārši uz šo rādītāju – iedzīvotāju skaitu –, ir jautājums, vai mūsu mērķis ir mehānisks iedzīvotāju skaita pieaugums?
Ja šie cilvēki ir deklarēti Rīgā, protams, jo pašvaldība saņem iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)...
Ā! Nu, re, iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Bet te tad paskatāmies uz to jautājumu – jā, tas segments, kas mums maksā IIN, iespējams, samazinās, tajā pašā laikā, ņemot vērā sociālos pakalpojumus (par ko es esmu atbildīgs), mēs redzam, ka no citām pašvaldībām, lai saņemtu šo plašo pakalpojumu klāstu, cilvēki deklarējas Rīgā. Ņemot vērā, ka sabiedrība noveco, pieaug pieprasījums pēc, piemēram, mājas aprūpes, arī pēc ilgstošās sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumiem (agrāk dēvēti – pansionāti), ko mēs diezgan labi nodrošinām. Tādēļ vienīgais pašmērķis nevar būt iedzīvotāju skaits Rīgā. Vispār man gribētos, lai Rīgu mēs skatītu kopējā Latvijas kontekstā.
Ko tas nozīmē?
Tas nozīmē to, ka mums nevajadzētu ar greizsirdību uzlūkot Pierīgas pašvaldības, kurām ar šo pašu IIN uz vienu iedzīvotāju ir krietni labāk
Visu sarunu lasiet avīzes Diena piektdienas, 31. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60